Vasaras Saulgriežu meditācija.

Savā iekšējā gaismas punktā, savā sirds svētvietā esot,
sajūtu zemi ap sevi – zāli, kokus, augus un puķes.
Izbaudu dabas krāšņumu un pilnbriedu.
Visi ziedi, saules apmirdzēti staro sev, man un visai pasaulei.
Savas saknes šobrīd tik spēcīgi apzinos un zemē ielaižu.
Pateicībā noliecu galvu Zemes Mātes priekšā un savienojos ar zemes enerģijām.

Es esmu zeme.
Zeme esmu es.
Lietus dāsni apaugļo un piepludina avotus, strautus, ezerus un visas ūdens vietas. Caur upēm, straumes nesta, dodos uz jūru un no jūras uz okeānu un bezgalīgo ūdens plašumu, caur kuru apskauju visu zemeslodi.
Pateicībā noliecu galvu Ūdens Mātes priekšā un saplūstu ar ūdens enerģijām.

Es esmu ūdens.
Ūdens esmu es.
Kad pirmie saules stari pieskaras plakstiem, mostos kopā ar tiem un kopā ar tiem katru savu mirkli vadu. Ar mīlestību un pateicību vakarā sauli sveicu un zinu, ka rīt tā atkal nāks un staros manī un ap mani, iededzot ugunskuru pašā sirds centrā.
Pateicībā noliecu galvu Uguns Mātes priekšā un savienojos ar uguns enerģijām.

Es esmu uguns,
Uguns esmu es.
Kad atveru no rīta savas acis, tad ieraugu gaiši zilas debesis. Dažreiz arī negaisa mākoņi tajās ir, bet vējš tos lēnām aizpūšs uz visām debesu pusēm. Tad tikai putni un tauriņi piepilda manas gaiši zilās debesis, viegli spēlējoties ar vēju, kas samīļo koka zarus un noglāsta pļavu puķes.
Pateicībā noliecu galvu Vēja Mātes priekšā un saplūstu ar gaisa enerģijām.

Es esmu gaiss.
Gaiss esmu es.
Augstākais Es, kas kā gaiša lode staro virs manis, piepilda ar gaismu no Visuma Vienotās Saules un savieno ar Augstāko gudrību, kas caur kosmiskā ētera enerģijām ienāk manī.
Pateicībā noliecu galvu Debesu Tēva priekšā.

Es esmu ēteris.
Ēteris esmu es.
Visas enerģijas – zeme, ūdens, uguns, gaiss un ēteris manī ir harmonijā un līdzsvarā.

Es esmu šīs harmonijas un līdzsvara centrā.
Es esmu savas iekšējās vienotības centrā.
Es esmu savas dzīves centrā.
Es esmu savas dzīves radītājs.
Es Esmu. Es Esmu. Es Esmu.

Maija Kadiķe