 Šeit uz Zemes lūgšana ir augstākā līmeņa saruna ar to enerģiju, no kuras mēs visi esam sākušies. Kāds to sauc par Dievu, cits par Radītāju, par Tēvu, vai vēl kā citādi. Vārdi ir tikai skaņās ietērptas drēbes, bet enerģija ir viena. Ja mēs būtu savās vibrācijās pilnībā atvērti dievišķam, tad, iespējams, vairs nevajadzētu ne lūgšanu, ne vārdu, jo viss jau tāpat būtu. Bet, ejot uz šo izgaismoto stāvokli, lūgšana ir kā brīnišķīgs instruments mūsu rokās. Tā ir kā flauta, vijole vai bungas, jo katrs jau atrod vislabāko izteiksmes veidu, kā sevi paust, kā skanēt, kādos vārdos ietērpt savu sarunu ar Gaismas kodolu, ar Dievu, ar Radītāju. Iesākumā, pirms pašam atveras lūgšanu plūsma, labi noder tādas lūgšanas, kas uzrunā sirdi. Kā signāls tam, ka lūgšana ,,strādā,, ir patīkamas vibrācijas sirds centrā, gaiša un piepacelta sajūta. Bet vispatiesākās lūgšanas atnāk katram pašam no sava sirds centra. No tās vietas, kur dievišķā dzirksts ir ielikta, jo tā ir vienādās vibrācijās ar Radītāja enerģijām. Kad esi patiesi un dziļi noskaņojies uz lūgšanu plūsmu, tad vārdi nāk paši un viņi atspoguļo tieši tās lietas, kas katram tajā brīdī ir visnozīmīgākās. Materiālais plāns zaudēs savu aktualitāti, jo, tikai izmainoties garīgi, mainot savu attieksmi un domāšanu, izmaiņas piedzīvo arī matērija. Lūgšanas laikā ap cilvēku veidojas īpašs lauks, kur nav vietas bailēm, dusmām un meliem. Šajā laukā notiek visu līmeņu dziedināšana. Ja lūgšana nāk no Dieva vietas mūsos, tad vārdi plūst brīvi un viegli. Tie ir patiesi un tik dziļi atspoguļo mūsu esību, ka apklust domas, un ir sajūta, ka laiks apstājas. Vārdi nāk, un Tu zini, ka tevi uzklausa. Uzklausa visspēcīgākā no gaismas enerģijām, kāda ir šajā Visumā, visos Visumos un jebkurā Kosmosa telpā. Kā atbilde lūgšanai seko jauns enerģijas pieplūdums un sajūta, ka viss ir labi. Viss jau ir noticis. Ka esi uzklausīts. Lūgšana ir arī drosmes pilns process caur kuru katrs varam skaļi paust to, ko sevī vēl par nepilnīgu uzskatam. Tas ir liels solis uz atbrīvi – atzīt sev savas vājās vietas. Tās, pie kurām jāstrādā un vienlaicīgi arī lūgt palīdzību to visu harmoniski paveikt. Patiesas lūgšanas laikā mūsu katra iekšējā gaisma atbrīvojas, un viņai tiek dota iespēja izpaust sevi. Veidojot savienojumu ar savu iekšējo gaismas daļu, nostabilizējas saikne ar Dievu un gaismas eņģeļiem. Eņģeļi palīdz šo gaismu sevī saredzēt un tajā dzīvot, jo tas ir viņu pamatuzdevums – atgriezt cilvēkus pie viņu patiesās esības. Pie katra paša eņģeliskās gaismas būtības. Lūgšana dziedina dvēseli, ķermeni un likteni. Lūgšana dara brīvu. Lūgsim! Kad pasauli spēju apzināt arvien skaidrāk un patiesāk, es varu lūgties par tevi un par sevi, tēvs! Tu esi sēkla un es tavs auglis. Tu esi manas esības pamats. Tu esi mans Ceļš pie Lielā Tēva. Pazemībā esot, es Tev par to pateicos. Katrs elpas vilciens tuvina mani Tev, atbrīvojot no priekšstatiem, kādos esmu dzīvojusi pirms tam. Es dodu sev iespēju iepazīt tevi, tēvs, no sirds un patiesi. Tu un mamma esiet mani radītāji. Es noliecies pie jūsu kājām dziļā pateicībā par dzīvību, ko esat man devuši. Mīlu jūs abus ar tādu mīlestību, kāda manī ir šobrīd. Atbrīvojot sevi no priekšstatiem, kādos esmu līdz šim dzīvojusi, dodu sev iespēju veidot patiesākas attiecības ar tevi, tēvs! Es speru apzinātu soli pretī Tev. Mana dvēseles vibrācija savienojas ar tavu dvēseles stīgu. Mēs esam vienoti, jo esmu tava miesa un asinis un tava gara turpinājums. Dvēseles Gaismā esot, spēju patiesāk un dziļāk pieņemt tevi kā cilvēku, kā vīrieti, kā personību. Es dziļā cieņā noliecos tavā priekšā un pateicos, ka Tu man esi. Lai arī kas starp mums dzīvē ir bijis, Tu esi mans tēvs. Tavs stiprais un drošais plecs tagad ir un vienmēr būs man blakus, sniegdams atbalstu dažādās dzīves stundās un situācijās. Es piedodu Tev, ja vēl kaut ko neesmu piedevusi. Es lūdzu tevi - piedod man. Mēs piedodam viens otram. Es pieņemu tevi. Tu pieņem mani. Es pateicos Tev. Mēs veidojam jaunas attiecības, piepildītas ar mieru, izpratni, dvēselisku siltumu un sirdsgudrību. Tu esi ar mani. Es esmu ar tevi, mans tēvs. Kad atveru sevī Gaismas Avotu,
tad spēju savienoties ar mīlestību arvien vairāk un vairāk. Es izelpoju no šī Avota un tajā ieelpoju. Elpa savieno mani ar tīro dievišķo esību. Esot Gaismā, visa mana dzīve kļūst citāda. Es spēju pieņemt notikumus savā dzīvē un patiesi novērtēt katru cilvēku. Vispirms es dziļi noliecos savas mammas priekšā: - Tu esi mana radītāja. Tikai pateicoties Tev, esmu es. Es tevi cienu un godinu. Tagad es spēju Tev pateikties par visu, jo zinu, cik nozīmīgs ir bijis katrs mans esības mirklis kopā ar tevi, mamma. - Tu devi man pašu labāko, kas Tev ir. Tu devi man sevi. Mīlestība no Gaismas Avota manī plūst pie tevis un apņem mūs abas un silda. Šajā sirds siltumā izkūst visi aizvainojumi un sāpes. Mūsu attiecības izgaismojas un piepildās ar arvien augstākām vibrācijām. Mīļā mamma, Tu radīji mani un vedi kā bērnu pie savas rokas. Mīļā mamma, Tu ļāvi man augt un rūpējies par mani, kad es biju jauniete un guvu savas dzīves pieredzes. Tu palīdzēji man kļūt par sievieti, jo Tu esi mana pirmā un galvenā dzīves sieviete. Tagad, pateicoties Tev, es esmu pieaugusi un spēju veidot pati savu dzīvi. Tavas dzīves gudrības un zināšanas ir vienmēr kopā ar mani. Es dziļi noliecos tavā priekšā, mana mīļā mamma, un lūdzu svētību. Tava siltā roka uz manas galvas ir lielākā dāvana, ko esmu saņēmusi. No tavas rokas manī ieplūst visu dzimtas sieviešu atbalsts un svētība. Tas ir impulss, kas liek man doties tālāk un paveikt to, pēc kā Jūs tiecāties un ilgojāties, manas dzimtas sievietes. Es esmu brīva savās izvēlēs un izpausmēs, kas ir savienotas ar Gaismas Avotu manī. Es nesu sevī savas mammas un visu dzimtas sieviešu Gaismu, lai nodotu to tālāk. Ar katru paaudzi Gaismas kļūst vairāk un vairāk. Es savienojos ar Gaismas Avotu sevī. Es esmu Mīlestība. Es mīlu tagadnē, pagātnē un nākotnē. Ar mīlestību es dziedinu savas un savu dzimtas sieviešu enerģijas tagadnē, pagātnē un nākotnē. Viss ir Mīlestība. Viss ir Viens. No Marijas - jaunavas, sievietes, māte Bērns nāk no mātes un tēva. Bērns ir no mīlestības. Tikai mīlestiba spēj darīt cilvēku laimīgu. Tēvs, es lūdzu Tevi tā kā es māku šobrīd. Par bērniem es lūdzos. Par saviem bērniem un par visiem, kas ir uz šīs Zemes. Lai Tava visuresošā klātbūtne
dod spēku un aizsardzību. Un to sajūtu, ka Tu esi blakus, lai aizstāvētu, nesdams mieru un taisnību. Māt, es lūdzu Tevi tā kā protu šobrīd. Par bērniem es lūdzos. Par savējiem un par visiem, kas nāk no Tava klēpja. Tu vari paņemt katru un sasildīt, noslaukot asaras un noglāstot vaigu. Es lūdzos par katru māti, un katru tēvu. Un par sevi es lūdzos. Lai man pietiek spēka būt patiesai un godīgai. Lai manī ir drosme būt siltai un sirsnīgai. Lai Māte un Tēvs ir vienmēr ar mani un manā sirdī. Tad spēju būt mīloša pret bērniem un katru, ko satieku. Es lūdzos, lai mīlestība ieskauj mazās sirsniņas un lielo sirdis. Lai Gaisma staro, silda un mierina. Katru un ikvienu. Visus. No Kristus un Marijas Magdalēnas Kad Lielā Saule piepilda mani, es arvien vairāk savienojos ar savu patieso būtību. Es ieelpoju Gaismu savā sirdī. Katrs elpas vilciens palīdz atvērties ugunīgam mīlestības ziedam, kurā glabājas dievišķā enerģija. Gaismas ziedā ir pieņemšana un pateicība, maigums un mīļums, spēks un svētība. Katrs Lielās Saules stars, kas pieskaras manai Gaismas Sirdij, palīdz ziedam uzplaukt arvien vairāk un vairāk. Tur, Sakrālajā esībā, atrodas manas Gaismas pļavas. Es esmu tajās un sajūtu, ka visas dabas izpausmes, kas ir manī un ap mani, atrodas savās augstākajās vibrācijās. Tagad es varu ar zemes, ūdens, uguns un gaisa enerģijām piepildīt arī savu ķermeni. Es esmu harmonijā ar sevi un pasauli ap sevi. Es savienojos ar dabas līdzsvaru sevī. Tas, kas notiek manā Sakrālajā sirdī, staro pasaulē, kuru es veidoju sev apkārt. Viss ir vienots. Kā ieelpā, tā izelpā. Kā uz Zemes, tā Debesīs. Es esmu Sakrālajā sirdī, lai tur satiktu sevi. Gaismas pļavās es savienojos ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu. Es droši un pārliecinoši lieku katru soli pretī sev. Ar katru elpas vilcienu es arvien vairāk atceros savu Gaismu. Katrs solis mani savieno ar dievišķo sievišķību. Es ar cieņu un mīlestību to pieņemu. Es pateicos Zemei un Debesīm, ka atvedāt mani pie manis. Es satieku sevi. Es esmu tā, kas es esmu. Es esmu sieviete, kas ir savienota ar dievišķo Avotu. Ar katru elpas vilcienu Gaisma manī ieplūst arvien vairāk un vairāk. Es esmu sieviete, kas ir atcerējusies savu dievišķo pirmsākumu. Es esmu sieviete, kas ir atcerējusies sevi. Es atļauju sev būt. ES ESMU. No Marijas Magdalēnas 26.06.2016. Es mīlu tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Es esmu viss, kas esmu bijusi un būšu. Es atceros sevi kā mīlestību. Ja es varu to atcerēties, tad es tas esmu. Es zinu visas savas Gaismas daļas. Tagad es tās savienoju sevī no dažādām vietām, laikiem un telpām. Tieši Tagad un šeit tās atgriežas pie manis, lai es kļūtu par to, kas es esmu. Es atceros savu dievišķo pilnību. Es esmu bezgalīga Gaismas būtne, kurai nav sākuma un beigu, un kas nāk no Lielā Avota. Viņa ir savienota ar Lielo Spēku un viņā ir Lielais Spēks. Gaisma manī, kas plūst no Lielā Avota, arī pati ir Avots. Viss ir Viens. Kā augšā, tā apakšā. Kā uz Zemes, tā Debesīs. Kā tagadnē, tā pagātnē. Kā dienā, tā naktī. Kā mirklī, tā mūžībā. Mūžības bezrobežibas elpa mani savieno ar lielo Kosmosa telpu. Es apzinos savas Gaismas bezgalību. Tā nekad nebeigsies, jo ir it visā. Tagadnē, pagātnē un nākotnē. Mana esība pieņem Gaismas pilnību un tai pateicas. To atceras katra šūna manī. Tagad es atļauju sev visās dzīvēs, visos laikos un Visumos Gaismā Augšāmcelties. Tas notiek arī katrā manā šūnā un molekulā. Es atļauju sev savienoties ar Gaismas Avotu sevī. kas ir vienots ar Lielo Avotu. Tā es pati sevi radu atkal un atkal no jauna. Mana Gaisma manī Augšāmceļas un savienojas ar zināšanām par Esību Pilnībā un Vienotībā. Tas notiek vienlaicīgi Tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es zinu. Es esmu. Es atceros savu Gaismu tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es atceros savu Mīlestību tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es radu sevi no Lielā Avota sevī. Es dzimstu Mīlestībai. Es esmu Gaisma Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē. Es esmu Mīlestība Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē. ES ESMU. 20.05.2016. Dieviešu aplī kopā ar Lielo Māti. Kad esmu es saules apmirdzētā pļavā,
visa ģimene ir kopā ar mani. Katru es apskauju un sirds siltumā savienojos. Lūdzu savus Gaismas eņģeļus man palīdzēt ikvienu savā ģimenē pieņemt un cienīt. Lai visiem ir vieta manā sirdī! Es godinu savus senčus gan mātes, gan tēva dzimtā. Katram paklanos un dziļā cieņā pateicos par visu to, ko viņi ir paveikuši, lai dzimta pastāvētu un turpinātos. Sveicu ar sirds siltu staru no Dvēseles gaismas savas mātes un sava tēva dzimtu līdz tās izgaismojas un staro. Savu māti un savu tēvu es godinu kā savus radītājus un pateicos viņiem par to, ka es esmu. Pateicos, ka šī saule ir mana Saule, ka šī zeme ir mana Zeme. Viss, kas starp mums ir noticis, ir pats labākais man, jo esmu es Jūs izvēlējusies kā savus vecākus. Tātad kā savas dzīves skolotājus. Viss pats svētākais, kas ir Jūsos, ir arī manī. Tāpēc paklanos Jums un dziļā cieņā pateicos. Piedodiet, ja esmu Jūs kādreiz sāpinājusi. Es piedodu Jums to, ko vēl neesmu piedevusi. Mēs piedodam viens otram. Es mīlu Jūs ar tādu mīlestību, kāda pašlaik ir manī. Pateicos, ka šī mīlestība caur Jums manī ir tikusi iedegta. Pateicos es Jūsu Eņģeļiem, ka Viņi ir ar Jums. Pateicos es saviem Eņģeļiem, ka Viņi ir ar mani. Visi kopā mēs radām ģimenes pavardu ap kuru pulcēties, lai justos vienoti, mīlēti un mīloši, godinot un cienot viens otru. Pateicībā visiem Gaismas spēkiem, dzimtai, ģimenei un vecākiem. Mīlestībā Erceņģelis Gabriēls Ja Tu vairs nekam netici,
lūdzies. Ja nespēj saskatīt gaišo pasaulē un cilvēkos, lūdzies. Ja esi vīlies, sāpināts un pazemots, lūdzies. Ja Tu nespēj vairs ticēt mīlestībai, lūdzies Ja esi slims, izvārdzis un tuvu nāvei, lūdzies. Ja visi tevi ir pametuši un nav neviena, kam lūgt par tevi, lūdzies. Apstādini visu, kas ar tevi ir bijis tieši šajā mirklī un dod sev šo iespēju lūgties. Nav nozīmes tam, kādi ir tavi vārdi. Atlaid savu lepnību un nometies uz ceļiem Lielā Gaismas Spēka priekšā visdziļākā pazemibā, kādā Tu spēj šobrid. Un lūdzies. Tavā bezspēkā ir tavs spēks. Kad Tu pārstāj gaidīt, Tu sāc dzīvot. Sāc ar šo mirkli, kas ir pilns pazemības un cieņas pret visu dzīvo, ko radījis ir Lielais Gaismas spēks. Sāc ar šo mirkli, kas ir piepildīts ar pateicību par to, ka tas ir. Tā ir tava dzīve, ko Tu tagad elpo, ko jūti un kurā esi šobrid. Pateicies par to. Cik daudziem nav tā, kas ir Tev tagad. Nealksti sveša prieka un laimes, jo tā nav tava laime. Paņem savu dzīvi pie rokas. Un ej ar to kopā. Tā ir tava iespēja. Tagad un tūlīt. Rīt būs cita diena. Tagad. ESI! Lūdzies! Kristus un Marija Magdalēna Esmu pateicīga par visu,
ko esmu piedzīvojusi, Tev, Dievs! Lielākā bagātība, kas man pieder, tā ir mana pieredze. Katru mirkli Tu mani esi mācījis un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas, vedis pa manu dzīves ceļu. Atbalstīdams, kad es kritu un rādīdams Gaismu, kad es biju nomaldījusies. Tagad es to saprotu un pieņemu, pateikdamās Tev, Dievs! Es noliecos pie Tavām Kājām un nolieku tur savu lepnību, kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu. Es lūdzu piedošanu cilvēkiem, pret kuriem izturējos netaisni. Tātad biju sava zemā ego pārņemta un nespēju saprast un sajust viņus. Piedodiet man. Tagad, kad arvien vairāk mostos, es spēju saskatīt lietu kopsakarības un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk. Es pieņemu savas mācību stundas. Izprotot un atbrīvojot lepnību, tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība. Tā ir spēja pieņemt, pateikties un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai. Esot izprotoša un pazemīga, es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības. Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā. Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām, ko esat man devuši. Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību. Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem, ka esat kopā ar mani un palīdzat man no lepnības atbrīvoties. Tās vietā tagad var ienākt pieņemšana, pateicība un pazemība. Tagad es esmu brīva. Tagad es varu radīt. Es radu Gaismas pasauli. ES ESMU. No Marijas Magdalēnas Dievs, mēs esam Zemes bērni un lūdzam Tevi -
sniedz mums savu svētību. Palīdzi mums un esi mūsu sirdīs, lai mēs spētu saprast un sajust savu planētu. Savu Māti – Zemi. Dod mums šo iespēju atdzimt savā apziņā kopā ar Viņu. Lai mēs pārstātu vainot viens otru, melot, izlikties un dzīvot bailēs. Dod mums šo iespēju, Dievs! Sniedz mums – Zemes bērniem spēju pieņemt sevī arvien vairāk mīlestības un dziļākas izpratnes, lai mēs varam godināt citus cilvēku, tautas un zemes. Lai mūsu apziņa ir tik atvērta Tev, Dievs, ka mums pietiek spēka nolikt ieročus un dzīvot mierā un saticībā. Mūsu ieroči ir mūsu domas un vārdi, ar kuriem mēs uzbrūkam citiem cilvēkiem, bet visvairāk paši sev. Mūsu bailes dara mūs vardarbīgus, Dievs! Tāpēc mēs lūdzam Tevi, atbrīvo mūs no tām tik, cik mēs spējam šobrīd. Lai baiļu vietā mūsos ienāk miers, maigums un mīlestība. Lai Tava Gaisma, Dievs, pieskaras katra cilvēka sirdij! Tā atbrīvo, tā dziedina un stiprina mūsu Dvēseles. Dod mums, Dievs, Zemes bērniem, iespēju atkal piedzimt no jauna. Ar Tavu Gaismu sirdīs! Tad mēs spēsim sajust Zemi – savu Māti arvien vairāk un vairāk. Tad mēs pārstāsim Zemi sāpināt, atverot sevi ne tikai ņemšanai, bet arī došanai un sadarbībai. Ar katru elpas vilcienu arvien spēcīgāk savienojamies ar Jauno Zemi, kur cilvēki dzīvo mīlestībā, mierā un harmonijā, kur Dvēsele sajūt citas Dvēseles, tās godinot un cienot. Mēs lūdzam Tevi, Dievs, dod mums šo iespēju! Visām zemēm. Visām tautām. Visiem cilvēkiem. 09.02.2015 Peru |
