Esmu pateicīga par visu,
ko esmu piedzīvojusi, Tev, Dievs!
Lielākā bagātība, kas man pieder,
tā ir mana pieredze.
Katru mirkli Tu mani esi mācījis
un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas,
vedis pa manu dzīves ceļu.
Atbalstīdams, kad es kritu un rādīdams Gaismu,
kad es biju nomaldījusies.
Tagad es to saprotu un pieņemu,
pateikdamās Tev, Dievs!
Es noliecos pie Tavām Kājām
un nolieku tur savu lepnību,
kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu.
Es lūdzu piedošanu cilvēkiem,
pret kuriem izturējos netaisni.
Tātad biju sava zemā ego pārņemta
un nespēju saprast un sajust viņus.
Piedodiet man.
Tagad, kad arvien vairāk mostos,
es spēju saskatīt lietu kopsakarības
un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk.
 Es pieņemu savas mācību stundas.
Izprotot un atbrīvojot lepnību,
tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība.
Tā ir spēja pieņemt, pateikties
un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai.
Esot izprotoša un pazemīga,
es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības.
Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā.
Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām,
ko esat man devuši.
Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību.
Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem,
ka esat kopā ar mani
un palīdzat man no lepnības atbrīvoties.
Tās vietā tagad var ienākt
pieņemšana, pateicība un pazemība.
Tagad es esmu brīva.
Tagad es varu radīt.
Es radu Gaismas pasauli.

ES ESMU.

No Marijas Magdalēnas

Dievs, mēs esam Zemes bērni un lūdzam Tevi -
sniedz mums savu svētību.
Palīdzi mums un esi mūsu sirdīs,
lai mēs spētu saprast un sajust savu planētu.
Savu Māti – Zemi.
Dod mums šo iespēju
atdzimt savā apziņā kopā ar Viņu.
Lai mēs pārstātu vainot viens otru,
melot, izlikties un dzīvot bailēs.
Dod mums šo iespēju, Dievs!
Sniedz mums – Zemes bērniem
spēju pieņemt sevī arvien vairāk mīlestības
un dziļākas izpratnes,
 lai mēs varam godināt citus cilvēku, tautas un zemes.
Lai mūsu apziņa ir tik atvērta Tev, Dievs,
ka mums pietiek spēka nolikt ieročus
un dzīvot mierā un saticībā.
Mūsu ieroči ir mūsu domas un vārdi,
ar kuriem mēs uzbrūkam citiem cilvēkiem,
bet visvairāk paši sev.
Mūsu bailes dara mūs vardarbīgus, Dievs!
Tāpēc mēs lūdzam Tevi,
atbrīvo mūs no tām tik,
cik mēs spējam šobrīd.
Lai baiļu vietā mūsos ienāk
miers, maigums un mīlestība.
Lai Tava Gaisma, Dievs,
pieskaras katra cilvēka sirdij!
Tā atbrīvo, tā dziedina un stiprina mūsu Dvēseles.
Dod mums, Dievs, Zemes bērniem,
iespēju atkal piedzimt no jauna.
Ar Tavu Gaismu sirdīs!
Tad mēs spēsim sajust Zemi – savu Māti
arvien vairāk un vairāk.
Tad mēs pārstāsim Zemi sāpināt,
atverot sevi ne tikai ņemšanai,
bet arī došanai un sadarbībai.
Ar katru elpas vilcienu
arvien spēcīgāk savienojamies ar Jauno Zemi,
kur cilvēki dzīvo mīlestībā, mierā un harmonijā,
kur Dvēsele sajūt citas Dvēseles,
tās godinot un cienot.
Mēs lūdzam Tevi, Dievs,
dod mums šo iespēju!
Visām zemēm.
Visām tautām.
Visiem cilvēkiem.

09.02.2015  Peru

Es lūdzu par mieru uz Zemes.
Es lūdzu par tiem, kas ir uz gaismas ceļa.
Lai Dievs dod viņiem spēku uz šī ceļa palikt,
pa šo ceļu iet un noturēt gaismu sevī līdz galam.
Es lūdzu par tiem, kuru sirdis nejūt,
bet acis vēl neredz gaismu.
Par viņiem es visvairāk lūdzos.
Es lūdzu no savas sirds vissvētākās vietas.
Lai manas lūgšanas uzrunā viņos gaismu!
Lai viņi to sajūt, sadzird un pamostas!
Lai atver acis un ierauga patiesibu!
Lai Dievs dod viņiem spēku šo patiesību redzēt!
Lai viņiem pietiek drosmes patiesībā dzīvot!
Lai viņi sajūt gaismu sevī!
Es lūdzu to no savas dvēseles visdzidrākā avota!
Par savu zemi es lūdzu!
Es lūdzu, lai mana tauta dievišķā mierā un svētībā dzīvotu!
Es lūdzu, lai arvien vairāk dvēseļu manā zemē atdzimst
un iet pa savu gaismas ceļu.
Es lūdzu Tevi, Dievs,
palīdzi mums to paveikt.
Visām zemēm.
Visām tautām.
Visiem cilvēkiem.
 
No Erceņģeļa Mihaēla
02.03.2014.

Kad apklust domas un  norimst prāts,
es varu sevi dziļāk sajust un iepazīt.
Tikai izzinot sevi,
man tiek dota iespēja saprast pasauli.
Tā tagad ir tāda, kāda ir mana iekšējā dzīve.
Cik manī ir baiļu un šaubu,
tik to es jūtu un redzu arī ārpus sevis.
Cik manī ir gaismas un mīlestības,
tik tās ir arī pasaulē, kas ir man apkārt.
Es zinu un pieņemu, ka pati radu savu dzīvi.
Kopā ar tevi, Dievs, un taviem Eņģeļiem.
Es lūdzu visus Gaismas spēkus
-Palīdziet man modrai būt
un redzēt lietu patieso dabu!
Viss, kas ir katrā cilvēkā,
veido Zemes gaismas vai tumsas lauku.
- Atver manas acis, Dievs,
un turi tās plaši vaļā, lai es nevainoju citus,
bet spēju saskatīt īstos cēloņus.
Jo lielas lietas veidojas no mazām lietām.
Tagad es arvien skaidrāk redzu savu dzīvi.
Tagad es apzināti veidoju Zemes nākotni.
- Es lūdzu Tevi, Dievs, palīdzi man būt mierā.
Lai tas miers, kas ir manī,
ir ar atvērtām acīm un ar pilnīgu apzināšanos.
Tas ir kā iet pa naža asmeni
un saglabāt sevī līdzsvaru, būt tagad un šeit
jo tikai tā es varu to paveikt.
- Es lūdzu par sevi vispirms, Dievs,
jo, ja neesmu es sevi pamodinājusi,
tad manas lūgšanas nav skaidras,
un man ir grūti lūgt par citiem.
Par tiem, kuri sāk mosties un arī par tiem, kas vēl guļ.
 
Es zinu, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija.
Arī es vairs neesmu tā, kas biju vakar.
Katra mans mirklis ir kopā ar Tevi, Zeme,
ar tavu ieelpu un izelpu,
ar tavu sirdspukstu un Dvēseles gaismu.
Es dzīvoju kopā ar Tevi.
šajā laikā, kad mīlestība satiekas ar to,
kas nav mīlestība.
Tas notiek manī un visā pasaulē.
 
Dievs, esi manā sirdī,
lai es redzu, jūtu un dzirdu Tevi caur sevi.
Lai manas acis kļūst redzīgākas,
ausis dzirdīgākas un sirds jūtīgāka.
Es lūdzu, ESI!

Kad patiesa piedošana ienāk,
tā pārņem mani visu, manu ķermeni,
manu dvēseli, manu garu
un pasauli, ko esmu ap sevi radījusi.
Piedošana katrā manā šūnā ieplūst,
katrā asins lāsē un elpas vilcienā.
Līdz bezgalīgas piedošanas gaismā es staroju.
Lai piedod man mani Mīļie,
jo jūs es visvairāk sāpinājusi esmu.
Piedodiet man!
To lūdzu es no savas sirds visgaišākā avota.
Ar pateicību es jūsu piedošanu saņemu
un piedodu jums, Mīļie!
Tagad telpa ap mums ir tīra un brīva,
bezgalīgas beznosacījuma mīlestības piepildīta.
Tad gatava es esmu piedot sev.
Piedot to, ko izdarīju un ko neesmu spējusi izdarīt.
Un pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.
Tagad jau pavisam cita.
Brīva. Maiga. Mīloša. Radoša.
Es laimīga esmu.
Un visi cilvēki ap mani laimībā staro.

Ar katru elpas vilcienu savienojos
ar sevi arvien vairāk un vairāk.
Es sajūtu savu ķermeni un pieņemu to.
Es saplūstu ar savām emocijām un pieņemu tās.
Es ieklausos savās domās un pieņemu tās.
Viss, kas ir manī un ap mani, ir manis pašas radīts.
Ķermenis ir manas gaismas mājoklis.
Jo vairāk es sevi spēju pieņemt, jo brīvāka kļūstu.
Manī viegli plūst Mātes Zemes
un Debesu Tēva enerģijas,
sniedzot atbalstu un spēku.
Es nekad neesmu viena.
Dabas spēki ir manī un ap mani,
lai palīdzētu atcerēties sevi
kā pilnīgu Gaismas būtni.
Eņģeļi ir man apkārt,
sniedzot drošību un atbalstu,
un savienodami ar smalko pasauli.
Man atliek tikai sevi pieņemt tieši tādu,
kādu Radītājs mani ir iecerējis.
Visa mana būtība pēc Gaismas tiecas,
jo katrā manā šūnā, elpas vilcienā un esības mirklī
ir ielikts dievišķais pirmsākums.
Es pieņemu savu ķermeni, savas emocijas un savas domas,
jo visā ir Radītāja Augstākais plāns.
Tagad es spēju saprast to,
kas ar mani dzīvē ir noticis,
un pieņemt ar dziļu izpratni,
saskatot lietu patiesos cēloņus.
Es zinu, ka viss, kas dzīvē ir bijis,
notika tāpēc, lai mani pamodinātu,
lai izceltu no snauda un dotu iespēju
ieraudzīt dievišķo patiesību.
Tikai pamodies cilvēks spēj izvērtēt savu dzīvi,
un saprast mācības, ko tā sniedz.

Es pieņemu cilvēkus, kuri ir bijuši un ir manā dzīvē.
Es pieņemu visu, kas ar mani ir noticis.

Es pieņemu sevi.
Es pieņemu savu dzīvi.
Es pieņemu savu gaismu.
Es esmu Gaisma.
ES ESMU.

Savā iekšējā klusumā, savā gaismā esot,
pastiepju rokas pret debesīm, zemi, pļavām un upēm,
strautiem, mežiem un birztalām un,
apskaujot tos, ielieku sirdī savā.Vērojot pļavu fejas un koku garus,
uzrunājot puķes un dejojot kopā ar ugunskura liesmām,
pateicos Zemei un Debesīm par šo iespēju.

 Par šo iespēju būt tagad un šeit uz planētas Zeme,
lai arī kādi ceļi pirms tam man ir bijuši.

Pateicos, ka varu elpot un pulsēt vienā ritmā ar planētas Zeme
un līdz ar to šī Visuma un visu Visumu enerģijām.

Katra asins lāse un gaisa malks ir piepildīts ar brīvību,
mīlestību, laimi un esības prieku, ko izstaro Radītāja gaisma.

Tā ir kā stari, kas atrod ceļus un savieno visus Visumus.
Šī Visumu Vienotā Saule ir it kā tik tālu,
bet tai pašā laikā tā ir arī manis pašas centrālā saule,
kuras stari, sasildot un izgaismojot iekšējo telpu,
sāk starot uz visu pasauli.

Uz katru zāles stiebru, putnu, ziedu un cilvēkiem visapkārt.
Iekšējā saule kļūst ar katru elpas vilcienu
arvien spožāka
līdz tās gaisma ir vienāda ar Visuma Vienotās Saules gaismu.

Gaisma ieskauj gaismu.
Saule savienojas ar sauli.

Un Viss kļūst par Vienu.
Caur ieelpu un izelpu vienā ritmā ar Visumu un visiem Visumiem.
Kā pateicība Zemei un Debesīm par šo iespēju.
Iespēju būt Tagad un šeit.
Uz planētas Zeme.
Pateicos.

Es lūdzu Tevi, Dievs,
lai Tava žēlastība pieskaras manai sirdij.
Esi mīlošs un saprotošs, Dievs!
Es lūdzu Tevi, esi kopā
ar slimiem un ar izmisušiem,
ar mirstošiem un ar dzimstošiem,
ar vājiem un ar stipriem,
ar jauniem un ar veciem.
Esi ar katru, kas lūdz Tevi, Dievs.
Un arī ar tiem, kas ir aizmirsuši Tevi
un to, kā ir lūgties.
Savās bailēs un sāpēs ir par Tevi aizmirsuši.
Lūdzu piedod viņiem, Dievs!
TU ESI ŽĒLASTĪBA,
kas vienmēr ir blakus katram cilvēkam,
kas caur Tevi ir atnācis šeit uz Zemi.
Dari mīkstu manu sirdi, Dievs!
Lai Tu ar savām rokām vari manī ienākt
un veidot, sildīt un pārkausēt manu sirdi.
Kā Tu akmeņus pārvērt par uguni,
kā ledu izkausē ūdenī.
Kad sirds kļūst maiga, mīksta un silta,
tikai tad es sāku spēt Tevi patiesi just un kalpot.
Tu zini mani vislabāk.
Lūdzu vadi mani tā,
lai es varu kalpot cilvēkiem un pasaulei.
Tepat blakus ir sirdis,
kuras ir pēc mīlestības izslāpušas un gaida Tavu klātbūtni.
Tagad es zinu un varu visiem teikt, ka Tu, Dievs, esi blakus,
lai tumsu pārvērstu par Gaismu,
lai naktī ienestu dienu,
lai ziemu nomainītu ar pavasari.
Tas notiek visu laiku, Dievs.
Kad izvēlos, lai Tu esi man blakus,
es atļauj sev būt Tavā Gaismā.
Tagad es izlūdzos Tavu Žēlatību.
Mana sirds kļūst žēlsirdīga.
Un es lūdzos
par slimiem un par izmisušiem,
par mirstošiem un par dzimstošiem,
par vājiem un par stipriem,
par jauniem un par veciem,
par katru no mums un par visiem.
Lūgšanas atveda mani pie Tevis, Dievs!
Lūgšanas izglāba mani.
Lūgšanas izglābs pasauli.
Lūgšanas atver sirdi mīlestībai.
Lūgsimies!

Kad Tava Esība, Dievs, ir man tik tuvu,
ka varu tai pieskarties, sajust un savienoties,
tad zinu, ka esmu gatava lielām pārmaiņām,
kas manī atver durvis uz vēl lielāku Gaismu.
Es eju šo Ceļu kopā ar Tevi, Dievs!
Es esmu kā bērns, kuru Tu turi pie rokas
un ved pretī piedošanai un pieņemšanai.
Tagad es varu savu zemo ego
nolikt pie Tavām kājām, Dievs.
Un pie to cilvēku kājām,
kas ir bijuši un kas ir manā dzīvē.
Mans ego pārstāj pretoties tam,
kas es patiesībā esmu.
Es atlaižu spriedzi un padodos,
atbrīvojot visu, kas ir bijis iepriekš.
Aiziet aizvainojumi, sāpes un ciešanas,
šaubas un ierobežojumi,
kas nav ļāvuši man pilnīgi savienoties
ar Tavu Gaismu, Dievs!
Tad, kad es padodos,
 ES SĀKU BŪT
 arvien vairāk Gaisma.