|
Vasaras vidū esot, daba sadarbojas ar mums, sniedzot atbalstu un spēku. Piepildīsim sevi ar Gaismas klātbūtni, jo tā būs tik svarīgi, dodoties Ceļā uz pilnmēness aptumsumu nākamā nedēļā. Viss, ko iegūsim tagad, ir kā pamats nākamai ieniršanai savās zemapziņas dzīlēs. Dod sev šo iespēju! Spēks ir dabā un lūgšanās.  Kad zelta rasa manām pedām pieskaras,
es zinu, ka esmu saules apmirdzētās Gaismas pļavās. Dabas pilnbrieds visapkārt uzrunā manu iekšējo pilnību. Es zinu un jūtu, ka tas, kas notiek dabā, laikā, kad zeme, ūdens, uguns un gaiss ir savā augstākajā punktā, atbalsojas un ieplūst arī manī. Manī mostas šī pieredze, kas dod iespēju harmonizēt visas pasaules, kurās dzīvoju. Ar pateicību pieņemu zemes pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu ūdens pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu uguns pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu gaisa pasauli un ar to sadarbojos. Katra šī enerģija tuvami mani iekšējam līdzsvaram. No šīs vietas sevī, esot Gaismas sirdī, spēju arvien vairāk atgriezties savā vienotībā un atcerēties savu dievišķo pilnību. Tieši tādu, kādu Lielā Māte un Lielais Tēvs mani ir radījuši. Es uzticos Viņiem un savienojos ar dievišķo ieceri un Gaismu, kas manī ir no Lielās Mātes un Lielā Tēva. Tagad es atļauju sev pieņemt sevi tādu, kāda esmu. Tātad dievišķo Vecāku radīta. Es esmu Viņu auglis. Lielā Māte un Lielais Tēvs ir Vienotība, Gaisma, Mīlestība un pilnība. Tad arī es tas esmu. Viņu Gaismas pirmsākums ir manī. Izejot cauri dažādām pieredzēm, ar katru mirkli arvien vairāk pieņemu sevi, savu Gaismu un pilnību. Daba visapkārt man par to stāsta un atgādina. Viss ir Viens. Viss ir pilnīgs. Es Esmu. Klātesot Marijai Magdalēnai
0 Comments
Dabas enerğijas ar katru mirkli piepildās ar arvien lielāku intensitāti. Esot dabas ieskāvumā un lasot šo lūgšanu, piepildam sevi ar zemes spēku un tādā veidā atjaunojam savu iekšējo stiprumu, kas dod iespēju būt savas dzīves centrā un radīt to no tām enerğijām, kas šobrīd ir tik intensīvas - zemes, ūdens, uguns, gaisa.  Kad esmu es dabas vidū,
vienota ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu, sajūtu, ka tas viss ir arī manī. Es savienojos ar līdzsvaru un harmoniju. Es kļūstu par klusumu un mieru. Ar katru elpas vilcienu arvien vairāk saplūstu ar sirds gaismu, līdz es sajūtu sevi kā daļu no dievišķās pasaules. Ja arī kaut kas mani līdz šim ir atdalījis no tās, tad tagad es speru drošu soli un atveru durvis, kas mani ieved Dievišķā vienotībā. Šeit viss ir dabisks, harmonisks un mierīgs. Šeit es varu būt tas, kas es esmu. Šeit, Dievišķās saules gaismā, izkūst visas sāpes un aizvainojumi, dusmas un nosodījumi. Šeit es sāku pieņemt sevi, ieraugot patiesības gaismā. Šeit es redzu savas gaišās puses un arī tās, kuras vēl ir jāpilnveido. Tagad es varu atvērt savas sirds durvis un spert soli arvien lielākā mīlestības pasaulē. Tik, cik man ir harmoniski šobrīd. Es eju un tur esmu. Savas esības un dabas enerģiju centrā. Saules gaismas apspīdēta ES ESMU. |
