|
Lauvas laiks, kurā šobrīd atrodamies, nes sevī spēcīgu transformējošu enerģiju. Tas ir pārmaiņu laiks, kurš, ja spējam saskaņoti sadarboties ar Lauvu, ienes dzīvē labas iespējas - mainīt sevi, izdarīt izvēles, pieņemt izaicinājumu. Tā ir būšana vētrā - trauksmainā un vienlaicīgi ļoti cerīgā. 1.augustā iestājas jaunā mēness enerģijas, kad varam jau mierīgi ieelpot savās izvēlēs un svaigā realitātē. Lai izdodas noturēties uz kuģa arī vētras laikā un saglabāt mieru. Nāks jauni laiki un tad šie jau būs aizmirsušies. Lai skaidra apziņa un miers dvēselē!  Lai ienāk miers tavā vētrā.
Samtainais pieskāriens dvēselei pamodināja no miega, kas bija ieskāvis tavu dzīvi. Kad tev liekas, ka daudz kas jau ir paveikts, ka lieli notikumi ir bijuši un šķēršļi ir pārvarēti, esi modrs. Tas bieži vien liecina par to, ka viss vēl ir priekšā. Nekad nebūs tā, ka okeāns ir bez viļņiem, ka nav vētras un pārvarama ceļa. Tikai tad, kad esi savā iekšējā Gaismas modrībā, Tu spēj būt notikumos un paveikt pat it kā neiespējamo. Vētra nāk tajos brīžos, kad dievišķais tevī ir iesnaudies un ego ir pārņēmis vadību, stūrēdams uz augstprātības un pašapmierinātības krastu. Nekad nebūs tā, ka iekšējais miers ļaus Tev būt ārpus notikumiem. Ja tā ir, tad pavēro, vai neesi aizvēris durvis uz dzīvi, tā radot drošu telpu savām sajūtām un pašizolācijai. Patiess miers ir tas, ko Tu spēj saglabāt arī vētrā. Un visspēcīgākie viļņi jau ir tevī pašā. Vienalga, cik stipra ir vētra, ej vēl vairāk tajā iekšā. Pašā centrā. Ej iekšā savās bailēs. Te mirst viss, ko Tu esi par sevi izdomājis. Tam nav nekādas nozīmes. Tas ir vajadzīgs tikai tavam ego, lai labi spēlētu kādu lomu. Novelc vecās ego drānas. Te Tu kļūsti brīvs. Un ienāk miers. Pat vislielākajā vētrā tas ir. Jo, tikai zaudējot visu, Tu spēj iegūt sevi jaunu. Tas var notikt jebkurā tavā dzīves mirklī. Kad esi patiess, Tu dzimsti jaunā vibrācijā. Tu kļūsti jūtīgāks. Kāda ego kārta ir atstāta. Dvēseles īstums ir kā dievišķs pieskāriens tavai patiesajai būtībai. Tas silda visos gadalaikos un esot kopā ar jebkuru cilvēku. Uzticies sev. Uzticies tām vērtībām, kas tevī jau ir. Tās ir dzīvas. Iepūt tur klātbūtnes dvašu. Lai ienāk miers tavā vētrā. Nezūdošs. Sildošs. Apzināts. Klātsesot Kristum
0 Comments
Jaunā nedēļa būs Gaismas Skolotājas Marijas Magdalēnas enerģijās. Viņas diena tiek atzīmēta 23.jūlijā. Marijas Magdalēnas klātbūtne ar katru mirkli kļūst jūtamāka un taustāmāka arī uz Zemes. Nelielu laiku atpakaļ Viņu atzina arī baznīcas institūcija, noņemot grēcinieces statusu, ko Kristus vistuvākā sekotāja un mācekle tik daudzus gadsimtus ir nesusi uz saviem pleciem. Marijas Magdalēnas sievišķi dievišķais spēks un uzticamība atklāsmēm un pieredzēm, ko Viņa saņēma kā tiešu mācību no Kristus, nelokāmība un nepārtraukts Ceļš Gaismā dara Viņu par Jaunā laika Gaismas Skolotāju. Marija Magdalēna ir klātesoša katram. Viņas atbalsts ir kā Avots, kurā smeļoties spēku, varam pārvarēt savas iekšējās šaubas un bailes, atbrīvot sevi no vērtēšanas un kļūt uzticīgāki savai patiesai identitātei - mieram, maigumam un mīlestībai.  Lūgšana Marijai Magdalēnai.
Kad spoža zeltīta Gaisma apņem mani, tad jūtu un zinu, ka esmu Marijas Magdalēnas enerģiju plūsmas ieskauta. Viņas dievišķās sievietes atmošanās spēks ir atnācis pie manis, lai palīdzētu man atdzimt un dzīvot harmonijas un mīlestības pasaulē. Tāpēc es lūdzu Tevi, Marija Magdalēna, piepildi mani un visu manu esību ar savu vibrējošo zelta Gaismu. Es lūdzu Tevi, Marija Magdalēna, palīdzi man pilnībā augšāmcelties kā sievietei – dievietei kopā ar savu gaismas ķermeni. Nostiprini manī radošumu, manu saikni ar dvēseli un Radītāja Gaismas pasauli. Kad esmu es dievišķā plūsmā, tad jūtu, ka varu ar katru elpas vilcienu arvien vairāk kopā ar Tevi būt, Marija Magdalēna. Tu esi tā, kas palīdz man sajust sevi. Tu esi tā, kas iedrošina man pieņemt sevi tādu, kāda es esmu. Tu esi tā, kas māca man, kā mīlēt sevi un pasauli ap sevi. Tu to paveici, Marija Magdalēna! Šo dievišķo sievietes Augšāmcelšanos, lai tagad palīdzētu to izdarīt mums – Zemes sievietēm. Es sajūtu, ka dievišķā zelta Gaisma, ar kuru Tu pieskaries Zemei un katrai sirdij, arī jebkurā sievietē var būt tik daudz, cik tās ir Tevī. Es zinu, ka man ir tikai jānotic zelta Gaismai sevī un jāatver sevi tai. Kopā ar Tevi, Marija Magdalēna. Mana Dvēseles māsa, mans draugs un Skolotāja. Tu to paveici, atdzimstot jaunai esībai. Es arī to varu. Es ticu. Es eju. Es daru. ES ESMU. Patecībā un mīlestībā Tev, Marija Magdalēna! Vasaras vidū esot, daba sadarbojas ar mums, sniedzot atbalstu un spēku. Piepildīsim sevi ar Gaismas klātbūtni, jo tā būs tik svarīgi, dodoties Ceļā uz pilnmēness aptumsumu nākamā nedēļā. Viss, ko iegūsim tagad, ir kā pamats nākamai ieniršanai savās zemapziņas dzīlēs. Dod sev šo iespēju! Spēks ir dabā un lūgšanās.  Kad zelta rasa manām pedām pieskaras,
es zinu, ka esmu saules apmirdzētās Gaismas pļavās. Dabas pilnbrieds visapkārt uzrunā manu iekšējo pilnību. Es zinu un jūtu, ka tas, kas notiek dabā, laikā, kad zeme, ūdens, uguns un gaiss ir savā augstākajā punktā, atbalsojas un ieplūst arī manī. Manī mostas šī pieredze, kas dod iespēju harmonizēt visas pasaules, kurās dzīvoju. Ar pateicību pieņemu zemes pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu ūdens pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu uguns pasauli un ar to sadarbojos. Ar pateicību pieņemu gaisa pasauli un ar to sadarbojos. Katra šī enerģija tuvami mani iekšējam līdzsvaram. No šīs vietas sevī, esot Gaismas sirdī, spēju arvien vairāk atgriezties savā vienotībā un atcerēties savu dievišķo pilnību. Tieši tādu, kādu Lielā Māte un Lielais Tēvs mani ir radījuši. Es uzticos Viņiem un savienojos ar dievišķo ieceri un Gaismu, kas manī ir no Lielās Mātes un Lielā Tēva. Tagad es atļauju sev pieņemt sevi tādu, kāda esmu. Tātad dievišķo Vecāku radīta. Es esmu Viņu auglis. Lielā Māte un Lielais Tēvs ir Vienotība, Gaisma, Mīlestība un pilnība. Tad arī es tas esmu. Viņu Gaismas pirmsākums ir manī. Izejot cauri dažādām pieredzēm, ar katru mirkli arvien vairāk pieņemu sevi, savu Gaismu un pilnību. Daba visapkārt man par to stāsta un atgādina. Viss ir Viens. Viss ir pilnīgs. Es Esmu. Klātesot Marijai Magdalēnai Dabas enerğijas ar katru mirkli piepildās ar arvien lielāku intensitāti. Esot dabas ieskāvumā un lasot šo lūgšanu, piepildam sevi ar zemes spēku un tādā veidā atjaunojam savu iekšējo stiprumu, kas dod iespēju būt savas dzīves centrā un radīt to no tām enerğijām, kas šobrīd ir tik intensīvas - zemes, ūdens, uguns, gaisa.  Kad esmu es dabas vidū,
vienota ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu, sajūtu, ka tas viss ir arī manī. Es savienojos ar līdzsvaru un harmoniju. Es kļūstu par klusumu un mieru. Ar katru elpas vilcienu arvien vairāk saplūstu ar sirds gaismu, līdz es sajūtu sevi kā daļu no dievišķās pasaules. Ja arī kaut kas mani līdz šim ir atdalījis no tās, tad tagad es speru drošu soli un atveru durvis, kas mani ieved Dievišķā vienotībā. Šeit viss ir dabisks, harmonisks un mierīgs. Šeit es varu būt tas, kas es esmu. Šeit, Dievišķās saules gaismā, izkūst visas sāpes un aizvainojumi, dusmas un nosodījumi. Šeit es sāku pieņemt sevi, ieraugot patiesības gaismā. Šeit es redzu savas gaišās puses un arī tās, kuras vēl ir jāpilnveido. Tagad es varu atvērt savas sirds durvis un spert soli arvien lielākā mīlestības pasaulē. Tik, cik man ir harmoniski šobrīd. Es eju un tur esmu. Savas esības un dabas enerģiju centrā. Saules gaismas apspīdēta ES ESMU. |