Dabas un savas esības centrā

Dabas enerğijas ar katru mirkli piepildās ar arvien lielāku intensitāti. Esot dabas ieskāvumā un lasot šo lūgšanu, piepildam sevi ar zemes spēku un tādā veidā atjaunojam savu iekšējo stiprumu, kas dod iespēju būt savas dzīves centrā un radīt to no tām enerğijām, kas šobrīd ir tik intensīvas - zemes, ūdens, uguns, gaisa.

Kad esmu es dabas vidū,
vienota ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu,
sajūtu, ka tas viss ir arī manī.
Es savienojos ar līdzsvaru un harmoniju.
Es kļūstu par klusumu un mieru.
Ar katru elpas vilcienu
arvien vairāk saplūstu
ar sirds gaismu,
līdz es sajūtu sevi
kā daļu no dievišķās pasaules.
Ja arī kaut kas mani līdz šim
ir atdalījis no tās,
tad tagad es speru drošu soli
un atveru durvis,
kas mani ieved Dievišķā vienotībā.
Šeit viss ir dabisks, harmonisks un mierīgs.
Šeit es varu būt tas,
kas es esmu.
Šeit, Dievišķās saules gaismā,
izkūst visas sāpes un aizvainojumi,
dusmas un nosodījumi.
Šeit es sāku pieņemt sevi,
ieraugot patiesības gaismā.
Šeit es redzu savas gaišās puses
un arī tās,
kuras vēl ir jāpilnveido.
Tagad es varu atvērt savas sirds durvis
un spert soli arvien lielākā mīlestības pasaulē.
Tik, cik man ir harmoniski šobrīd.
Es eju un tur esmu.
Savas esības un dabas enerģiju centrā.
Saules gaismas apspīdēta
ES ESMU.