Nav nekā vienkāršāka un sarežģītāka par Ceļu

Uzticoties savai sirdij, tu vienmēr nonāksi tur, kur tev ir jābūt. Vienalga, kas notiek šobrīd tavā dzīvē, tici savam Ceļam. Tas ir vienreizējs un unikāls, tas ir tavu pieredžu Ceļš. Dodies, neapstājoties, jo nav nekā vienkāršāka un vienlaicīgi sarežğītāka par pašu Ceļu.

Kad tavi pirkti pieskārās Sirdij,
Tu samulsi no kailuma un plašuma..
Bija tik ilgi līdz tai jāiet, jābrien, jārāpo un jāskrien.
Jāpeld cauri asaru jūrai.
Jānirst zemapziņas dziļumos.
Tavs meklējumu Ceļš
veda tevi vēl lielākās dzīlēs un tumšākos mežos.
Izmisuma biezokņos Tu zaudēji arvien vairāk cerības.
Bet kaut kur dziļi tevī dzīvoja ticība.
Kaut kad Tu viņu biji pazaudējusi.
Ticība gāja citu Ceļu,
bet kāda daļa tevī vienmēr par viņu atcerējās.
Tā bija mīlestība, kas atcerējās par savu māsu ticību.
Impulss bija tikko sadzirdams un kluss.
Bet Tu to sadzirdēji.
Nav nekā vienkāršāka un sarežģītāka par Ceļu.
Ceļš liek virzīties, neapstāties un pārveidoties.
Jo mainās viss Tev apkārt.
Un Tu vairs nevari būt tas, kas iepriekš.
Cik tālu bija jāaiziet,
lai atkal satiktos savā sirdī ar ticību.
Mīlot savu Celu, Tu pamazām atguvi sevi.
Un nonāci Sirdī, kas atkal ir Ceļš,
kurā Tu atbrīvo sevi no iedomām par to,
kāda ir tava sirds un kā Tu mīli.
Sirds savā kailumā nekad nemelo.
Nomet priekšstatus kā drēbes un seko tai!
Tu to vari!
Es emu pie tavas rokas,
lai pavadītu un iedrošinātu!
Esi Sirdī!
Esi mīlestībā.
Klātesot Kristum