Pacel acis

Debesis ar mums ir vienmēr, lai iedvesmotu jauniem soļiem, mērķiem, atklāsmēm. Mums atliek ieklausīties, uzticēties un apzināti rīkoties, mainot attieksmi un iepazīstot sevi un pasauli pavisam no jauna.

Pacel savas acis un ieraugi Debesis.
Tās vienmēr ir Tev blakus,
lai kur tu arī būtu.
Debesu plašumu ieelpo sevī,
pieskaries ar pirkstu galiem mākoņiem
un sajūti to vieglumu un brīvo lidojumu.
Tas viss ir arī tevī.
Paver priekškaru, kas tevi atdala
no iekšējās brīvības un viegluma.
Lai arī ir kāds smagums tevī šobrīd,
neziņa vai samulsums,
tepat blakus ir miers un harmonija.
Pieņemot sevi savā daudzveidībā,
tu virzies uz vienotību.
Tāpat kā Zeme ir tik daudzkrāsaina
savos gadalaikos,
arī tevī notiek šī nomaiņa.
Vēro to kā daļu no savas esības.
Tu esi vienlaicīgi pavasarī, vasarā,
rudenī un ziemā.
Un katrs ir kas tik īpašs un neatkārtojams,
ko Tu tikai caur sevi pašu vari sajust
un pateikties par šo pieredzi.
Katra diena ir kā šis ceļojums
cauri gadalaikiem,
kas plūstoši nomaina viens otru.
Tie nekad nepaliek ilgāk, kā tiem ir jābūt.
Esot dabiskā plūdumā,
ir viegli sekot tam, kas notiek sirdī.
Tikai pacel savas acis un ieraugi Debesis.
Tās vienmer ir Tev blakus
jebkurā gadalaikā un laikā.
Klātesot Marijai Magdalēnai