Kad daba ieskauj mani ar savu pilnību –
augļiem, ziediem un jaunu ražu,
es savā dzīves centrā esmu un tāpat kā daba
savu ražu saņemu.
Jo viss, kas pirms tam ir bijis,
tikai un vienīgi mani bagātāku ir darījis.
Es pateicos visiem cilvēkiem manā dzīvē.
Tiem, kurus zinu.
Tiem, kurus mīlu.
Tiem, kurus sajūtu.
Tiem, ar kuriem biju kopā savā Ceļā uz Gaismu,
bet tagad mūsu ceļi ir šķīrušies.
Pateicos Jums, kā saviem labākajiem skolotājiem.
Pieņemšana un godināšana atnāk pie manis šajā brīdī.
Es zinu, ka esam kopā daudz paveikuši un varam tālāk
iet katrs savu ceļu.
Pateicībā un mierā.
Šo harmoniju, līdzsvaru un prieku,
es lūdzu Tevi, Radītāj, saglabā manī.
Jo tie ir dāsnākie augļi, ko no Tevis saņemu!
Visdziļākā godināšanā es Tev, Radītāj, pateicos,
jo tās Dāvanas,
ko tagad saņemu, nāk no Tevis.
Tu esi mani vadījis šajā Ceļā pie vēl lielākas pilnības,
kurā es tagad ieeju.
Kopā ar Tevi, Radītāj,
un Taviem Gaismas Eņģeļiem!
Godinu. Pateicos.
Mīlu un priecājos, esot savā Gaismā – dievišķā dāvanā.

No Erc. Metatrona un Erc. Sandalfona

Katrs solis, ko veicam savas Gaismas virzienā, tuvina mūs mīlestībai.
Ne vienmēr šie soļi ir viegli. Tieši sevis pārvarēšena ir tā, kas liecina par arvien patiesāku mīlestību pret sevi.
Ieklausies sevī un mainies, tad arī Gaismas spēki var būt tuvāk šajā pārmaiņu laikā, kas ir kā Ceļš pie mīlestības.

Es noliecos mīlestības priekšā.
Ja sirdis ir aukstas, tad ilgi tās ir salā bijušas.
Tāpēc lūdzu Tevi, Dievs, sniedz mums savu siltumu.
Lai Tava Gaisma savienojas ar mūsu dvēselēm un tās sasilda
kā saules stars, kas pieskaras Zemei,
atverot to svaigam rītam un jaunām iespējām.
Es lūdzos par tām sirdīm, kuras ir tik ilgi salušas,
ka ir aizmirsušas, kas ir siltums.
Es lūdzu par bērniem,
kuri nav tikuši pieņemti un ir dzīvojuši bez mīlestības.
Es lūdzu par sievām,
kurām pietrūcis ir sapratnes,glāstu un mīļuma.
Es lūdzu par vīriem,
kuri nav sajutuši sirds siltumu, apskāvumus un maigumu.
Es lūdzu Tevi, Dievs,
lai Tava Mīlestības plūsma ir tik spēcīga,
ka tā pieskaras katram no mums, ieplūstot sirdīs,
tās sasildot un atverot jaunam Gaismas rītam un jaunai iespējai.
Lai kā ziedi mūsu sirdis uzplaukst!
Lai katra lapiņa izbauda ziedēšanas prieku
un to dievišķo gaismu, kas viņā ieplūst.
Lai visa pasaule pārklājas ar gaismas piepildītiem mīlestības ziediem!
Mūsu katra iekšējais sirds zieds staro pretī citiem cilvēkiem,
savienojoties ar viņu gaismu, maigumu un mīlestību.
Tikai Tava Gaisma, Dievs, spēj to paveikt.
Tāpēc es lūdzu Tevi, esi mūsu sirdīs!
Esi ar mums vienmēr. Esi ar mums visur.
Esi ar mums mūžīgi.
ESI.
Erceņģelis Uriēls
caur Maiju Kadiķi

Debesis ar mums ir vienmēr, lai iedvesmotu jauniem soļiem, mērķiem, atklāsmēm. Mums atliek ieklausīties, uzticēties un apzināti rīkoties, mainot attieksmi un iepazīstot sevi un pasauli pavisam no jauna.

Pacel savas acis un ieraugi Debesis.
Tās vienmēr ir Tev blakus,
lai kur tu arī būtu.
Debesu plašumu ieelpo sevī,
pieskaries ar pirkstu galiem mākoņiem
un sajūti to vieglumu un brīvo lidojumu.
Tas viss ir arī tevī.
Paver priekškaru, kas tevi atdala
no iekšējās brīvības un viegluma.
Lai arī ir kāds smagums tevī šobrīd,
neziņa vai samulsums,
tepat blakus ir miers un harmonija.
Pieņemot sevi savā daudzveidībā,
tu virzies uz vienotību.
Tāpat kā Zeme ir tik daudzkrāsaina
savos gadalaikos,
arī tevī notiek šī nomaiņa.
Vēro to kā daļu no savas esības.
Tu esi vienlaicīgi pavasarī, vasarā,
rudenī un ziemā.
Un katrs ir kas tik īpašs un neatkārtojams,
ko Tu tikai caur sevi pašu vari sajust
un pateikties par šo pieredzi.
Katra diena ir kā šis ceļojums
cauri gadalaikiem,
kas plūstoši nomaina viens otru.
Tie nekad nepaliek ilgāk, kā tiem ir jābūt.
Esot dabiskā plūdumā,
ir viegli sekot tam, kas notiek sirdī.
Tikai pacel savas acis un ieraugi Debesis.
Tās vienmer ir Tev blakus
jebkurā gadalaikā un laikā.
Klātesot Marijai Magdalēnai

Izdari šodien kaut nedaudz vairāk kā vakar!
Mīlestības, prieka, miera, klātbūtnes...

Izdari šodien vairāk laba nekā vakar.
Priekš sevis to paveic.
Nestāvi uz vietas tajā,
ko esi sasniedzis, mans draugs.
Nedomā, ka tas ir viss, ko vari izdarīt.
Tava pašradītā pašapmierinātības čaula
var būt ierobežojoša un arī iznīcinoša.
Tā mazina tevi un nogriež spārnus.
Ielaid sevī svaigu gaisu un lauzies ārā.
Nomet vecās drēbes
un traucies uz Gaismu,
ko Tu modini pats sevī.
Vecā čaula var ievainot tavu ķermeni,
bet neapstājies, uzticies un pārvari šķēršļus
kas ir tavā Ceļā.
Lai rētas sāp,
tās ir bijušas vajadzīgas Tev,
lai Tu pamostos un ievilktu malku brīvības savās krūtīs.
Gaisma dziedina Tevi, mans draugs.
Tagad Tu vari ieritināties tajā,
ļaudams, lai siltie saules glāsti mierina tavas rētas.
Tās uzzied kā sārti ziedi,
kuras Tu noliec pats pie savām kājām,
godinādams savas izvēles,
sāpes, prieku un Ceļu.
Izdari šodien vairāk laba, nekā vakar.
Priekš sevis to paveic.
Klusi, nevienam nezinot.
Tikai Tu un tava sirds izvēle.
Izdari šodien.
Rīt jau ir cita diena.

Klātesot Kristum
Maija Kadiķe
no topošās grāmatas "Gaisma runā"

Mūsu uzdevums - vēro sevi un palīdzi apkārtējiem, lai situācija uz planētas kopumā vēl vairāk nepasliktinātos. Tāpēc tik būtiski ir būt APZINĀTAM un zināt, just, kādu enerğiju es uz zemeslodes šobrīd caur sevi manifestēju. Tā ir mūsu katra atbildība. Nevar tam pagriezt muguru un teikt, ka tas ir tālu un uz mani neatiecas. Lūgšanām klāt ir jāpievieno un ar to ir jāsāk ES KĀ PLANĒTAS CILVĒKS esmu līdzatbildīgs par visu, kas notiek ar manu Māti Zemi.
Iesaistītie Gaismas spēki, ar kuriem kopā varam sadarboties ir Dieve Gaia - Zemes sakrālā būtība, Erceņğeļi Mihaēls, Ariēls, Sandalfons. Varam Viņus aktvizēt savā Gaismas būtībā un kopā strādāt Gaismas līmenī, sajūtot, ko, kur, kad vajag planētai kopumā, tās enerğiju centriem jeb čakrām un kopīgam sakrālam Gaismas zieda laukam, kas ieskauj zemeslodi.
Uzdevums ir salīdzsvarot enerğijas uz planētas. Tas ir tāpat kā cilvēka organisms. Kā jūtas Zeme, varam sajust caur savu ķermeni. 
Stāsts par Zemi ir Lielais Stāsts par katru no mums.
Aicinam katru dienu kaut uz 10 minūtēm pabūt kopā šajā Gaismas un lūgšanu tīklā no Sirds uz Sirdi.
Septiņos vakarā - 19:00 💓🌎 Lūgsimies.

Tu, mīlošā un visur esošā.
Tu, kas esi mana Māte un Māte manām mātēm.
Tu, ar kuru es kopā pamostos un Tu ,
kuras klātbūtnē es aizmiegu.
Tu esi kopā ar mani. Tu dzīvo manā sirdī tā,
kā es dzīvoju tavā bezgalīgajā Gaismas Sirdī.
Tavas Sirds vibrācijas atbolsajas it visā, ko esi radījusi, Dieve Gaia.
Katrā cilvēkā, dabas izpausmē un visā dzīvā radībā.
Kad es pieskaros savai sirdij, es pieskaros arī Tavai Sirdij.
Un noliecos līdz Zemei, lūdzot Tev piedošanu,
Dieve Gaia, visu cilvēku Ciltsmāte.
Mēs zinām viens otru tik sen, cik spēju es sevi atcerēties
un vēl un vēl daudz senāk.
Esmu kopā ar Tevi, Dieve Gaia, uz Tava Ķermeņa,
Tavā Sirdī un Dvēseles Gaismā.
Šeit es esmu gan ienīdusi, gan mīlējusi,
gan sējusi mieru, gan karu,
esmu iznīcinājusi un radījusi,
esmu sāpinājusi un arī piedevusi.
Tagad es to apzinos.
Es pieņemu savas pieredzes Tavās Mājās tik, cik spēju šobrīd.
Visas tās ir manas, un es pateicoties savām pieredzēm.
Es zinu, ka esmu kopā ar Tevi, Dieve Gaia,
lai Tu mani mācītu mīlēt.
Jo Viss, kas TU ESI, ir Mīlestība.
Es lūdzu Tev piedošanu par visu sevi
visās savās dzīvēs šeit - Tavās Mājās.
Piedod, ja biju pret mīlestību.
Piedod, ka sāpināju Tavu Ķermeni.
Piedod, ja nesajutu Tavu Sirdi
un nesadzirdēju Tavas Dvēseles balsi.
Tad es biju atdalīta no savas Gaismas,
tātad no Tevis, Dieve Gaia.
Tāpēc es izlūdzos Tavas piedošanas.
Piedod manu lepnību, negausību un neziņu..
Lūdzu, piedod mani, Māt!
Tagad es sāku just, ka Tu esi man piedevusi.
Un mums visiem. Visai cilvēcei.
Jo TU ESI MĪLESTĪBA.
Es vēlos piedot arī sev un lūdzu - palīdzi man to paveikt,
jo tikai Tavā bezgalīgajā Mīlestības Sirdī tas var notikt.
Tagad tik ,cik spēju, es piedodu sev visās dzīvēs un laikos,
ko esmu pavadījusi šeit uz Zemes -Tavās Mājās.
Tad, kad es sāku piedot sev,
atdzimst manas attiecības ar Tevi, Dieve Gaia.
Mēs varam radīt abas kopā.
Es veidoju dzīvi, esot līdzsvarā un harmonijā ar savām Mājām.
Tad es spēju sākt apzināti dzīvot un ar Tevi radīt Zemi.
Šo Mīlestības un Gaismas planētu.
Katru mikli, elpas vilcienu un mūžību.
Jo ,vienalga, kur es būšu,
Tu esi un būsi mana Lielā Māte , Dieve Gaia! Mana Cilts Māte.
Pateicība. Pateicība. Pateicībā noliecos Tavā priekšā.
Es radu kopā ar Tevi, Dieve Gaia!
ES ESMU.

Pēc Dievmātes Marijas augšāmcelšanās dienas, kas ir 15. augustā, Viņas enerģijas arvien vairāk caurstrāvo visu zemeslodi.
Kā māte Dievmāte pieskaras katra cilvēka sirdij, atverot to patiesākai, mierpilnai un ar pateicību piepildītai mīlestībai pret savu māti. Ir tik svarīgi, lai šīs attiecības būtu harmoniskas, jo, tikai mīlot mammu, varam sākt mīlēt sevi.

Lūgšana Dievmātei un mātei.

Es lūdzu tevi, Dievmāte Marija, ļauj tavā Tuvumā man būt!
Atļauj pieskarties Tavām rokām un kājām.
Noglāstīt Tavu vaigu, kā Tu visu laiku esi glāstījusi manējo.
Palīdzi man Tevi vienmēr sajust un būt, kā tavam bērnam,
kas klusumā un mierā dzīvo.
Tam bērnam, kas ir atradis ceļu pie savas Dvēseles gaismas.
Tātad pie Tevis, Dievmāte Marija!
Tu esi man tik tuva, cik tuva man ir mana māte.
Es jūs abas mīlu ar tādu mīlestību, kādu šobrīd saprotu
un varu caur sevi paust.
Es godinu savu māti.
Es godinu Dieva māti.
Es lūdzu jūsu svētību.
Es to saņemu un tajā dzīvoju.

Savas būtības apziņa atveras tevī
kā maiga un tīra rasas lāse,
kas pieskaras sirdij.
Uzticies un dodies uz priekšu.
Tuvumā un tālumā.
Sevī un citos.
Visas pieredzes ienesot sirdī
kā Gaismas lāpas,
lai dotos dziļumā vēl neapjaustā.
Tur Tu atver Vārtus uz Vienotību,
savu cilvēcisko es ienesot Dievā sevī
un noliekot to pie Viņa kājām.
Tad, kad Tu vari ieskatīties acīs Dievam un sev,
visas Gaismas Tevī pamostas
un staro kā zvaigznes,
kas tik ilgi ir bijušas ārpus tavas orbītas.
Tagad tās sastājas Dvēseles rakstā
tevī un ap tevi.
Tas nekad nebeigsies.
Jo Tu vienmēr turpinies.
Uzticies!
Pazaudējot sevi zvaigznēs, Tu izšķīsti,
lai dzimtu.
Atkal un atkal.
Kā Gaisma
Vienotībā
ar katru un VISU.

Klātesot Marijai Magdalēnai
un Erceņģeļim Mariēlam

Katra gada 8.augustā mums ir dota iespēja ieiet jaunā Gaismas gadā, paceļoties augstākās vibrācijās. Tie ir Lauvas Vārti. Šī prakse sagatavo mūs šim notikumam.

Kā iziet cauri Vārtiem?

Dievs vienmēr dod iespēju
atvērt Vārtus un ieiet jaunā esībā.
Tikai no mums ir atkarīgs,
vai sadzirdam šo aicinājumu,
vai atrodam sevī spēku,vai speram soli
un atveram Vārtus.
Debesis ir nolaidušās uz Zemi,
lai kopā ar mums
paceltos augšā pa spirāles loku.
Tikai noliekot pie Vārtiem
pagātnes smagumus, kurus nēsājam līdzi,
varam iziet tiem cauri
un pacelties smalkākās gaismas vibrācijās.
Būt tuvāk tam,
kas patiesībā esam.
Un tā ir gaisma, enerģija un mīlestība.
Jo Dievs ir Gaisma, Enerģija un Mīlestība,
un Viņš dzīvo mūsos katrā.
Tikai noliekot savus smagumus
pie Dieva kājām
mēs izejam cauri Vārtiem
un satiekamies ar dievišķo sevī.
Dievs, esi ar mums un palīdzi mums to paveikt!
Mēs ejam!
MĒS ESAM.
No Erc.Metatrona

Maija Kadiķe

Lai ienāk miers tavā vētrā.

Samtainais pieskāriens dvēselei
pamodināja no miega, kas bija ieskāvis tavu dzīvi.
Kad tev liekas, ka daudz kas jau ir paveikts,
ka lieli notikumi ir bijuši un šķēršļi ir pārvarēti,
esi modrs.
Tas bieži vien liecina par to, ka viss vēl ir priekšā.
Nekad nebūs tā, ka okeāns ir bez viļņiem,
ka nav vētras un pārvarama ceļa.
Tikai tad, kad esi savā iekšējā Gaismas modrībā,
Tu spēj būt notikumos un paveikt pat it kā neiespējamo.
Vētra nāk tajos brīžos, kad dievišķais tevī ir iesnaudies
un ego ir pārņēmis vadību,
 stūrēdams uz augstprātības un pašapmierinātības krastu.
Nekad nebūs tā, ka iekšējais miers
ļaus Tev būt ārpus notikumiem.
Ja tā ir, tad pavēro, vai neesi aizvēris durvis uz dzīvi,
tā radot drošu telpu savām sajūtām un pašizolācijai.
Patiess miers ir tas, ko Tu spēj saglabāt arī vētrā.
Un visspēcīgākie viļņi jau ir tevī pašā.
Vienalga, cik stipra ir vētra, ej vēl vairāk tajā iekšā.
Pašā centrā.
Ej iekšā savās bailēs.
Te mirst viss, ko Tu esi par sevi izdomājis.
Tam nav nekādas nozīmes.
Tas ir vajadzīgs tikai tavam ego,
lai labi spēlētu kādu lomu.
Novelc vecās ego drānas.
Te Tu kļūsti brīvs. Un ienāk miers.
Pat vislielākajā vētrā tas ir.
Jo, tikai zaudējot visu, Tu spēj iegūt sevi jaunu.
Tas var notikt jebkurā tavā dzīves mirklī.
Kad esi patiess, Tu dzimsti jaunā vibrācijā.
Tu kļūsti jūtīgāks.
Kāda ego kārta ir atstāta.
Dvēseles īstums ir kā dievišķs pieskāriens
tavai patiesajai būtībai.
Tas silda visos gadalaikos un esot kopā ar jebkuru cilvēku.
Uzticies sev.
Uzticies tām vērtībām, kas tevī jau ir.
 Tās ir dzīvas.
Iepūt tur klātbūtnes dvašu.
Lai ienāk miers tavā vētrā.
 
Nezūdošs.
 Sildošs.
Apzināts.
 
Klātsesot  Kristum

Lūgšana Marijai Magdalēnai.
 
Kad spoža zeltīta Gaisma apņem mani,
tad jūtu un zinu,
 ka esmu Marijas Magdalēnas enerģiju plūsmas ieskauta.
Viņas dievišķās sievietes atmošanās spēks ir atnācis pie manis,
 lai palīdzētu man atdzimt
un dzīvot harmonijas un mīlestības pasaulē.
Tāpēc es lūdzu Tevi, Marija Magdalēna,
piepildi mani un visu manu esību ar savu vibrējošo zelta Gaismu.
Es lūdzu Tevi, Marija Magdalēna,
 palīdzi man pilnībā augšāmcelties kā sievietei – dievietei 
kopā ar savu gaismas ķermeni.
Nostiprini manī radošumu,
 manu saikni ar dvēseli un Radītāja Gaismas pasauli.
Kad esmu es dievišķā plūsmā, tad jūtu,
 ka varu ar katru elpas vilcienu arvien vairāk
kopā ar Tevi būt, Marija Magdalēna.
Tu esi tā, kas palīdz man sajust sevi.
Tu esi tā, kas iedrošina man pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.
Tu esi tā, kas māca man,
kā mīlēt sevi un pasauli ap sevi.
Tu to paveici, Marija Magdalēna!
 Šo dievišķo sievietes Augšāmcelšanos,
lai tagad palīdzētu to izdarīt mums – Zemes sievietēm.
Es sajūtu, ka dievišķā zelta Gaisma,
 ar kuru Tu pieskaries Zemei un katrai sirdij,
arī jebkurā sievietē var būt tik daudz, cik tās ir Tevī.
Es zinu, ka man ir tikai jānotic
zelta Gaismai sevī un jāatver sevi tai.
Kopā ar Tevi, Marija Magdalēna.
Mana Dvēseles māsa, mans draugs un Skolotāja.
Tu to paveici, atdzimstot jaunai esībai.
Es arī to varu.
Es ticu.
Es eju.
Es daru.
 
ES ESMU.
 
Patecībā un mīlestībā Tev, Marija Magdalēna!