Visi raksti

Es piedodu sev

Kad patiesa piedošana ienāk,
tā pārņem mani visu, manu ķermeni,
manu dvēseli, manu garu
un pasauli, ko esmu ap sevi radījusi.
Piedošana katrā manā šūnā ieplūst,
katrā asins lāsē un elpas vilcienā.
Līdz bezgalīgas piedošanas gaismā es staroju.
Lai piedod man mani Mīļie,
jo jūs es visvairāk sāpinājusi esmu.
Piedodiet man!
To lūdzu es no savas sirds visgaišākā avota.
Ar pateicību es jūsu piedošanu saņemu
un piedodu jums, Mīļie!
Tagad telpa ap mums ir tīra un brīva,
bezgalīgas beznosacījuma mīlestības piepildīta.
Tad gatava es esmu piedot sev.
Piedot to, ko izdarīju un ko neesmu spējusi izdarīt.
Un pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.
Tagad jau pavisam cita.
Brīva. Maiga. Mīloša. Radoša.
Es laimīga esmu.
Un visi cilvēki ap mani laimībā staro.

Es lūdzu par sevi

Kad apklust domas un  norimst prāts,
es varu sevi dziļāk sajust un iepazīt.
Tikai izzinot sevi,
man tiek dota iespēja saprast pasauli.
Tā tagad ir tāda, kāda ir mana iekšējā dzīve.
Cik manī ir baiļu un šaubu,
tik to es jūtu un redzu arī ārpus sevis.
Cik manī ir gaismas un mīlestības,
tik tās ir arī pasaulē, kas ir man apkārt.
Es zinu un pieņemu, ka pati radu savu dzīvi.
Kopā ar tevi, Dievs, un taviem Eņģeļiem.
Es lūdzu visus Gaismas spēkus
-Palīdziet man modrai būt
un redzēt lietu patieso dabu!
Viss, kas ir katrā cilvēkā,
veido Zemes gaismas vai tumsas lauku.
– Atver manas acis, Dievs,
un turi tās plaši vaļā, lai es nevainoju citus,
bet spēju saskatīt īstos cēloņus.
Jo lielas lietas veidojas no mazām lietām.
Tagad es arvien skaidrāk redzu savu dzīvi.
Tagad es apzināti veidoju Zemes nākotni.
– Es lūdzu Tevi, Dievs, palīdzi man būt mierā.
Lai tas miers, kas ir manī,
ir ar atvērtām acīm un ar pilnīgu apzināšanos.
Tas ir kā iet pa naža asmeni
un saglabāt sevī līdzsvaru, būt tagad un šeit
jo tikai tā es varu to paveikt.
– Es lūdzu par sevi vispirms, Dievs,
jo, ja neesmu es sevi pamodinājusi,
tad manas lūgšanas nav skaidras,
un man ir grūti lūgt par citiem.
Par tiem, kuri sāk mosties un arī par tiem, kas vēl guļ.
 
Es zinu, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija.
Arī es vairs neesmu tā, kas biju vakar.
Katra mans mirklis ir kopā ar Tevi, Zeme,
ar tavu ieelpu un izelpu,
ar tavu sirdspukstu un Dvēseles gaismu.
Es dzīvoju kopā ar Tevi.
šajā laikā, kad mīlestība satiekas ar to,
kas nav mīlestība.
Tas notiek manī un visā pasaulē.
 
Dievs, esi manā sirdī,
lai es redzu, jūtu un dzirdu Tevi caur sevi.
Lai manas acis kļūst redzīgākas,
ausis dzirdīgākas un sirds jūtīgāka.
Es lūdzu, ESI!

Lūgšana par bērniem, sevi un visiem

Bērns nāk no mātes un tēva.
Bērns ir no mīlestības.
Tikai mīlestiba spēj darīt cilvēku laimīgu.
Tēvs, es lūdzu Tevi
tā kā es māku šobrīd.
Par bērniem es lūdzos.
Par saviem bērniem un par visiem,
kas ir uz šīs Zemes.Lai Tava visuresošā klātbūtne
dod spēku un aizsardzību.
Un to sajūtu, ka Tu esi blakus,
lai aizstāvētu, nesdams mieru un taisnību.
Māt, es lūdzu Tevi
tā kā protu šobrīd.
Par bērniem es lūdzos.
Par savējiem un par visiem,
kas nāk no Tava klēpja.
Tu vari paņemt katru un sasildīt,
noslaukot asaras un noglāstot vaigu.
Es lūdzos par katru māti,
un katru tēvu.
Un par sevi es lūdzos.
Lai man pietiek spēka
būt patiesai un godīgai.
Lai manī ir drosme
būt siltai un sirsnīgai.
Lai Māte un Tēvs ir vienmēr ar mani
un manā sirdī.
Tad spēju būt mīloša pret bērniem
un katru, ko satieku.
Es lūdzos,
lai mīlestība ieskauj mazās sirsniņas
un lielo sirdis.
Lai Gaisma staro, silda un mierina. Katru un ikvienu.
Visus.

No Kristus un Marijas Magdalēnas

Lūgšana mammai

Kad atveru sevī Gaismas Avotu,
tad spēju savienoties ar mīlestību arvien vairāk un vairāk.
Es izelpoju no šī Avota un tajā ieelpoju.
Elpa savieno mani ar tīro dievišķo esību.
Esot Gaismā, visa mana dzīve kļūst citāda.
Es spēju pieņemt notikumus savā dzīvē un patiesi novērtēt katru cilvēku. 
Vispirms es dziļi noliecos savas mammas priekšā:
– Tu esi mana radītāja. Tikai pateicoties Tev, esmu es.
Es tevi cienu un godinu.
Tagad es spēju Tev pateikties par visu,
jo zinu, cik nozīmīgs ir bijis katrs mans esības mirklis kopā ar tevi, mamma.
– Tu devi man pašu labāko, kas Tev ir.
Tu devi man sevi.
Mīlestība no Gaismas Avota manī plūst pie tevis
un apņem mūs abas un silda.
Šajā sirds siltumā izkūst visi aizvainojumi un sāpes.
Mūsu attiecības izgaismojas un piepildās ar arvien augstākām vibrācijām.
Mīļā mamma, Tu radīji mani un vedi kā bērnu pie savas rokas.
Mīļā mamma, Tu ļāvi man augt un rūpējies par mani,
kad es biju jauniete un guvu savas dzīves pieredzes.
Tu palīdzēji man kļūt par sievieti,
jo Tu esi mana pirmā un galvenā dzīves sieviete.
Tagad, pateicoties Tev, es esmu pieaugusi
un spēju veidot pati savu dzīvi.
Tavas dzīves gudrības un zināšanas ir vienmēr kopā ar mani.
Es dziļi noliecos tavā priekšā,
mana mīļā mamma, un lūdzu svētību.
Tava siltā roka uz manas galvas
ir lielākā dāvana, ko esmu saņēmusi.
No tavas rokas manī ieplūst visu dzimtas sieviešu atbalsts un svētība.
Tas ir impulss, kas liek man doties tālāk un paveikt to,
pēc kā Jūs tiecāties un ilgojāties,
manas dzimtas sievietes.
Es esmu brīva savās izvēlēs un izpausmēs,
kas ir savienotas ar Gaismas Avotu manī.
Es nesu sevī savas mammas un visu dzimtas sieviešu Gaismu,
lai nodotu to tālāk.
Ar katru paaudzi Gaismas kļūst vairāk un vairāk.
Es savienojos ar Gaismas Avotu sevī.
Es esmu Mīlestība.
Es mīlu tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Ar mīlestību es dziedinu savas un savu dzimtas sieviešu enerģijas
tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Viss ir Mīlestība. Viss ir Viens.

No Marijas – jaunavas, sievietes, māte

Lūgšana tēvam

Kad pasauli spēju apzināt
arvien skaidrāk un patiesāk,
es varu lūgties par tevi un par sevi, tēvs!
 
Tu esi sēkla un es tavs auglis.
Tu esi manas esības pamats.
Tu esi mans Ceļš pie Lielā Tēva.
Pazemībā esot, es Tev par to pateicos.
Katrs elpas vilciens tuvina mani Tev,
atbrīvojot no priekšstatiem,
kādos esmu dzīvojusi pirms tam.
Es dodu sev iespēju iepazīt tevi, tēvs,
no sirds un patiesi.
 
Tu un mamma esiet mani radītāji.
Es noliecies pie jūsu kājām
dziļā pateicībā par dzīvību, ko esat man devuši.
Mīlu jūs abus ar tādu mīlestību,
kāda manī ir šobrīd.
 
Atbrīvojot sevi no priekšstatiem,
 kādos esmu līdz šim dzīvojusi,
dodu sev iespēju veidot
patiesākas attiecības ar tevi, tēvs!
Es speru apzinātu soli pretī Tev.
Mana dvēseles vibrācija
savienojas ar tavu dvēseles stīgu.
Mēs esam vienoti,
jo esmu tava miesa un asinis
un tava gara turpinājums.
 
Dvēseles Gaismā esot,
spēju patiesāk un dziļāk pieņemt tevi
kā cilvēku, kā vīrieti, kā personību.
Es dziļā cieņā noliecos tavā priekšā
un pateicos, ka Tu man esi.
Lai arī kas starp mums dzīvē ir bijis,
Tu esi mans tēvs.
Tavs stiprais un drošais plecs
tagad ir un vienmēr būs man blakus,
sniegdams atbalstu
dažādās dzīves stundās un situācijās.
 
Es piedodu Tev,
ja vēl kaut ko neesmu piedevusi.
Es lūdzu tevi –  piedod man.
Mēs piedodam viens otram.
Es pieņemu tevi.
Tu pieņem mani.
Es pateicos Tev.
 
Mēs veidojam jaunas attiecības,
piepildītas ar mieru, izpratni,
dvēselisku siltumu un sirdsgudrību.
 
Tu esi ar mani.
Es esmu ar tevi,
mans tēvs.

Es lūdzu par mieru uz Zemes

Es lūdzu par mieru uz Zemes.
Es lūdzu par tiem, kas ir uz gaismas ceļa.
Lai Dievs dod viņiem spēku uz šī ceļa palikt,
pa šo ceļu iet un noturēt gaismu sevī līdz galam.
Es lūdzu par tiem, kuru sirdis nejūt,
bet acis vēl neredz gaismu.
Par viņiem es visvairāk lūdzos.
Es lūdzu no savas sirds vissvētākās vietas.
Lai manas lūgšanas uzrunā viņos gaismu!
Lai viņi to sajūt, sadzird un pamostas!
Lai atver acis un ierauga patiesibu!
Lai Dievs dod viņiem spēku šo patiesību redzēt!
Lai viņiem pietiek drosmes patiesībā dzīvot!
Lai viņi sajūt gaismu sevī!
Es lūdzu to no savas dvēseles visdzidrākā avota!
Par savu zemi es lūdzu!
Es lūdzu, lai mana tauta dievišķā mierā un svētībā dzīvotu!
Es lūdzu, lai arvien vairāk dvēseļu manā zemē atdzimst
un iet pa savu gaismas ceļu.
Es lūdzu Tevi, Dievs,
palīdzi mums to paveikt.
Visām zemēm.
Visām tautām.
Visiem cilvēkiem.
 
No Erceņģeļa Mihaēla
02.03.2014.

Atdzimt kopā ar Zemi

Dievs, mēs esam Zemes bērni un lūdzam Tevi –
sniedz mums savu svētību.
Palīdzi mums un esi mūsu sirdīs,
lai mēs spētu saprast un sajust savu planētu.
Savu Māti – Zemi.
Dod mums šo iespēju
atdzimt savā apziņā kopā ar Viņu.
Lai mēs pārstātu vainot viens otru,
melot, izlikties un dzīvot bailēs.
Dod mums šo iespēju, Dievs!
Sniedz mums – Zemes bērniem
spēju pieņemt sevī arvien vairāk mīlestības
un dziļākas izpratnes,
 lai mēs varam godināt citus cilvēku, tautas un zemes.
Lai mūsu apziņa ir tik atvērta Tev, Dievs,
ka mums pietiek spēka nolikt ieročus
un dzīvot mierā un saticībā.
Mūsu ieroči ir mūsu domas un vārdi,
ar kuriem mēs uzbrūkam citiem cilvēkiem,
bet visvairāk paši sev.
Mūsu bailes dara mūs vardarbīgus, Dievs!
Tāpēc mēs lūdzam Tevi,
atbrīvo mūs no tām tik,
cik mēs spējam šobrīd.
Lai baiļu vietā mūsos ienāk
miers, maigums un mīlestība.
Lai Tava Gaisma, Dievs,
pieskaras katra cilvēka sirdij!
Tā atbrīvo, tā dziedina un stiprina mūsu Dvēseles.
Dod mums, Dievs, Zemes bērniem,
iespēju atkal piedzimt no jauna.
Ar Tavu Gaismu sirdīs!
Tad mēs spēsim sajust Zemi – savu Māti
arvien vairāk un vairāk.
Tad mēs pārstāsim Zemi sāpināt,
atverot sevi ne tikai ņemšanai,
bet arī došanai un sadarbībai.
Ar katru elpas vilcienu
arvien spēcīgāk savienojamies ar Jauno Zemi,
kur cilvēki dzīvo mīlestībā, mierā un harmonijā,
kur Dvēsele sajūt citas Dvēseles,
tās godinot un cienot.
Mēs lūdzam Tevi, Dievs,
dod mums šo iespēju!
Visām zemēm.
Visām tautām.
Visiem cilvēkiem.

09.02.2015  Peru

Pateicības lūgšana Zemei un Debesīm

Savā iekšējā klusumā, savā gaismā esot,
pastiepju rokas pret debesīm, zemi, pļavām un upēm,
strautiem, mežiem un birztalām un,
apskaujot tos, ielieku sirdī savā.Vērojot pļavu fejas un koku garus,
uzrunājot puķes un dejojot kopā ar ugunskura liesmām,
pateicos Zemei un Debesīm par šo iespēju.

 Par šo iespēju būt tagad un šeit uz planētas Zeme,
lai arī kādi ceļi pirms tam man ir bijuši.

Pateicos, ka varu elpot un pulsēt vienā ritmā ar planētas Zeme
un līdz ar to šī Visuma un visu Visumu enerģijām.

Katra asins lāse un gaisa malks ir piepildīts ar brīvību,
mīlestību, laimi un esības prieku, ko izstaro Radītāja gaisma.

Tā ir kā stari, kas atrod ceļus un savieno visus Visumus.
Šī Visumu Vienotā Saule ir it kā tik tālu,
bet tai pašā laikā tā ir arī manis pašas centrālā saule,
kuras stari, sasildot un izgaismojot iekšējo telpu,
sāk starot uz visu pasauli.

Uz katru zāles stiebru, putnu, ziedu un cilvēkiem visapkārt.
Iekšējā saule kļūst ar katru elpas vilcienu
arvien spožāka
līdz tās gaisma ir vienāda ar Visuma Vienotās Saules gaismu.

Gaisma ieskauj gaismu.
Saule savienojas ar sauli.

Un Viss kļūst par Vienu.
Caur ieelpu un izelpu vienā ritmā ar Visumu un visiem Visumiem.
Kā pateicība Zemei un Debesīm par šo iespēju.
Iespēju būt Tagad un šeit.
Uz planētas Zeme.
Pateicos.

Kā atbrīvot lepnību

Esmu pateicīga par visu,
ko esmu piedzīvojusi, Tev, Dievs!
Lielākā bagātība, kas man pieder,
tā ir mana pieredze.
Katru mirkli Tu mani esi mācījis
un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas,
vedis pa manu dzīves ceļu.
Atbalstīdams, kad es kritu un rādīdams Gaismu,
kad es biju nomaldījusies.
Tagad es to saprotu un pieņemu,
pateikdamās Tev, Dievs!
Es noliecos pie Tavām Kājām
un nolieku tur savu lepnību,
kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu.
Es lūdzu piedošanu cilvēkiem,
pret kuriem izturējos netaisni.
Tātad biju sava zemā ego pārņemta
un nespēju saprast un sajust viņus.
Piedodiet man.
Tagad, kad arvien vairāk mostos,
es spēju saskatīt lietu kopsakarības
un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk.
 Es pieņemu savas mācību stundas.
Izprotot un atbrīvojot lepnību,
tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība.
Tā ir spēja pieņemt, pateikties
un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai.
Esot izprotoša un pazemīga,
es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības.
Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā.
Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām,
ko esat man devuši.
Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību.
Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem,
ka esat kopā ar mani
un palīdzat man no lepnības atbrīvoties.
Tās vietā tagad var ienākt
pieņemšana, pateicība un pazemība.
Tagad es esmu brīva.
Tagad es varu radīt.
Es radu Gaismas pasauli.

ES ESMU.

No Marijas Magdalēnas

Es satieku sevi

Kad Lielā Saule piepilda mani,
es arvien vairāk savienojos ar savu patieso būtību.
Es ieelpoju Gaismu savā sirdī.
Katrs elpas vilciens palīdz atvērties ugunīgam mīlestības ziedam,
kurā glabājas dievišķā enerģija.
Gaismas ziedā ir pieņemšana un pateicība,
maigums un mīļums, spēks un svētība.
Katrs Lielās Saules stars,
kas pieskaras manai Gaismas Sirdij,
palīdz ziedam uzplaukt arvien vairāk un vairāk.
Tur, Sakrālajā esībā, atrodas manas Gaismas pļavas.
Es esmu tajās un sajūtu,
ka visas dabas izpausmes, kas ir manī un ap mani,
atrodas savās augstākajās vibrācijās.
Tagad es varu ar zemes, ūdens, uguns un gaisa enerģijām
piepildīt arī savu ķermeni.
Es esmu harmonijā ar sevi un pasauli ap sevi.
Es savienojos ar dabas līdzsvaru sevī.
Tas, kas notiek manā Sakrālajā sirdī,
staro pasaulē, kuru es veidoju sev apkārt.
Viss ir vienots.
Kā ieelpā, tā izelpā.
Kā uz Zemes, tā Debesīs.
Es esmu Sakrālajā sirdī, lai tur satiktu sevi.
Gaismas pļavās es savienojos ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu.
Es droši un pārliecinoši lieku katru soli pretī sev.
Ar katru elpas vilcienu es arvien vairāk atceros savu Gaismu.
Katrs solis mani savieno ar dievišķo sievišķību.
Es ar cieņu un mīlestību to pieņemu.
Es pateicos Zemei un Debesīm,
ka atvedāt mani pie manis.
Es satieku sevi.
Es esmu tā, kas es esmu.
Es esmu sieviete,
kas ir savienota ar dievišķo Avotu.
Ar katru elpas vilcienu
Gaisma manī ieplūst arvien vairāk un vairāk.
Es esmu sieviete,
kas ir atcerējusies savu dievišķo pirmsākumu.
Es esmu sieviete,
kas ir atcerējusies sevi.
Es atļauju sev būt.
ES ESMU.

No Marijas Magdalēnas
26.06.2016.