Visi raksti

Atdzimt kopā ar Zemi

Dievs, mēs esam Zemes bērni un lūdzam Tevi –
sniedz mums savu svētību.
Palīdzi mums un esi mūsu sirdīs,
lai mēs spētu saprast un sajust savu planētu.
Savu Māti – Zemi.
Dod mums šo iespēju
atdzimt savā apziņā kopā ar Viņu.
Lai mēs pārstātu vainot viens otru,
melot, izlikties un dzīvot bailēs.
Dod mums šo iespēju, Dievs!
Sniedz mums – Zemes bērniem
spēju pieņemt sevī arvien vairāk mīlestības
un dziļākas izpratnes,
 lai mēs varam godināt citus cilvēku, tautas un zemes.
Lai mūsu apziņa ir tik atvērta Tev, Dievs,
ka mums pietiek spēka nolikt ieročus
un dzīvot mierā un saticībā.
Mūsu ieroči ir mūsu domas un vārdi,
ar kuriem mēs uzbrūkam citiem cilvēkiem,
bet visvairāk paši sev.
Mūsu bailes dara mūs vardarbīgus, Dievs!
Tāpēc mēs lūdzam Tevi,
atbrīvo mūs no tām tik,
cik mēs spējam šobrīd.
Lai baiļu vietā mūsos ienāk
miers, maigums un mīlestība.
Lai Tava Gaisma, Dievs,
pieskaras katra cilvēka sirdij!
Tā atbrīvo, tā dziedina un stiprina mūsu Dvēseles.
Dod mums, Dievs, Zemes bērniem,
iespēju atkal piedzimt no jauna.
Ar Tavu Gaismu sirdīs!
Tad mēs spēsim sajust Zemi – savu Māti
arvien vairāk un vairāk.
Tad mēs pārstāsim Zemi sāpināt,
atverot sevi ne tikai ņemšanai,
bet arī došanai un sadarbībai.
Ar katru elpas vilcienu
arvien spēcīgāk savienojamies ar Jauno Zemi,
kur cilvēki dzīvo mīlestībā, mierā un harmonijā,
kur Dvēsele sajūt citas Dvēseles,
tās godinot un cienot.
Mēs lūdzam Tevi, Dievs,
dod mums šo iespēju!
Visām zemēm.
Visām tautām.
Visiem cilvēkiem.

09.02.2015  Peru

Pateicības lūgšana Zemei un Debesīm

Savā iekšējā klusumā, savā gaismā esot,
pastiepju rokas pret debesīm, zemi, pļavām un upēm,
strautiem, mežiem un birztalām un,
apskaujot tos, ielieku sirdī savā.Vērojot pļavu fejas un koku garus,
uzrunājot puķes un dejojot kopā ar ugunskura liesmām,
pateicos Zemei un Debesīm par šo iespēju.

 Par šo iespēju būt tagad un šeit uz planētas Zeme,
lai arī kādi ceļi pirms tam man ir bijuši.

Pateicos, ka varu elpot un pulsēt vienā ritmā ar planētas Zeme
un līdz ar to šī Visuma un visu Visumu enerģijām.

Katra asins lāse un gaisa malks ir piepildīts ar brīvību,
mīlestību, laimi un esības prieku, ko izstaro Radītāja gaisma.

Tā ir kā stari, kas atrod ceļus un savieno visus Visumus.
Šī Visumu Vienotā Saule ir it kā tik tālu,
bet tai pašā laikā tā ir arī manis pašas centrālā saule,
kuras stari, sasildot un izgaismojot iekšējo telpu,
sāk starot uz visu pasauli.

Uz katru zāles stiebru, putnu, ziedu un cilvēkiem visapkārt.
Iekšējā saule kļūst ar katru elpas vilcienu
arvien spožāka
līdz tās gaisma ir vienāda ar Visuma Vienotās Saules gaismu.

Gaisma ieskauj gaismu.
Saule savienojas ar sauli.

Un Viss kļūst par Vienu.
Caur ieelpu un izelpu vienā ritmā ar Visumu un visiem Visumiem.
Kā pateicība Zemei un Debesīm par šo iespēju.
Iespēju būt Tagad un šeit.
Uz planētas Zeme.
Pateicos.

Kā atbrīvot lepnību

Esmu pateicīga par visu,
ko esmu piedzīvojusi, Tev, Dievs!
Lielākā bagātība, kas man pieder,
tā ir mana pieredze.
Katru mirkli Tu mani esi mācījis
un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas,
vedis pa manu dzīves ceļu.
Atbalstīdams, kad es kritu un rādīdams Gaismu,
kad es biju nomaldījusies.
Tagad es to saprotu un pieņemu,
pateikdamās Tev, Dievs!
Es noliecos pie Tavām Kājām
un nolieku tur savu lepnību,
kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu.
Es lūdzu piedošanu cilvēkiem,
pret kuriem izturējos netaisni.
Tātad biju sava zemā ego pārņemta
un nespēju saprast un sajust viņus.
Piedodiet man.
Tagad, kad arvien vairāk mostos,
es spēju saskatīt lietu kopsakarības
un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk.
 Es pieņemu savas mācību stundas.
Izprotot un atbrīvojot lepnību,
tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība.
Tā ir spēja pieņemt, pateikties
un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai.
Esot izprotoša un pazemīga,
es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības.
Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā.
Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām,
ko esat man devuši.
Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību.
Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem,
ka esat kopā ar mani
un palīdzat man no lepnības atbrīvoties.
Tās vietā tagad var ienākt
pieņemšana, pateicība un pazemība.
Tagad es esmu brīva.
Tagad es varu radīt.
Es radu Gaismas pasauli.

ES ESMU.

No Marijas Magdalēnas

Es satieku sevi

Kad Lielā Saule piepilda mani,
es arvien vairāk savienojos ar savu patieso būtību.
Es ieelpoju Gaismu savā sirdī.
Katrs elpas vilciens palīdz atvērties ugunīgam mīlestības ziedam,
kurā glabājas dievišķā enerģija.
Gaismas ziedā ir pieņemšana un pateicība,
maigums un mīļums, spēks un svētība.
Katrs Lielās Saules stars,
kas pieskaras manai Gaismas Sirdij,
palīdz ziedam uzplaukt arvien vairāk un vairāk.
Tur, Sakrālajā esībā, atrodas manas Gaismas pļavas.
Es esmu tajās un sajūtu,
ka visas dabas izpausmes, kas ir manī un ap mani,
atrodas savās augstākajās vibrācijās.
Tagad es varu ar zemes, ūdens, uguns un gaisa enerģijām
piepildīt arī savu ķermeni.
Es esmu harmonijā ar sevi un pasauli ap sevi.
Es savienojos ar dabas līdzsvaru sevī.
Tas, kas notiek manā Sakrālajā sirdī,
staro pasaulē, kuru es veidoju sev apkārt.
Viss ir vienots.
Kā ieelpā, tā izelpā.
Kā uz Zemes, tā Debesīs.
Es esmu Sakrālajā sirdī, lai tur satiktu sevi.
Gaismas pļavās es savienojos ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu.
Es droši un pārliecinoši lieku katru soli pretī sev.
Ar katru elpas vilcienu es arvien vairāk atceros savu Gaismu.
Katrs solis mani savieno ar dievišķo sievišķību.
Es ar cieņu un mīlestību to pieņemu.
Es pateicos Zemei un Debesīm,
ka atvedāt mani pie manis.
Es satieku sevi.
Es esmu tā, kas es esmu.
Es esmu sieviete,
kas ir savienota ar dievišķo Avotu.
Ar katru elpas vilcienu
Gaisma manī ieplūst arvien vairāk un vairāk.
Es esmu sieviete,
kas ir atcerējusies savu dievišķo pirmsākumu.
Es esmu sieviete,
kas ir atcerējusies sevi.
Es atļauju sev būt.
ES ESMU.

No Marijas Magdalēnas
26.06.2016.

Atgriešanās Gaismā

Es mīlu tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Es esmu viss, kas esmu bijusi un būšu.
Es atceros sevi kā mīlestību.
Ja es varu to atcerēties, tad es tas esmu.
Es zinu visas savas Gaismas daļas.
Tagad es tās savienoju sevī
no dažādām vietām, laikiem un telpām.
Tieši Tagad un šeit tās atgriežas pie manis,
lai es kļūtu par to, kas es esmu.
Es atceros savu dievišķo pilnību.
Es esmu bezgalīga Gaismas būtne,
kurai nav sākuma un beigu,
un kas nāk no Lielā Avota.
Viņa ir savienota ar Lielo Spēku un viņā ir Lielais Spēks.
Gaisma manī, kas plūst no Lielā Avota,
arī pati ir Avots.
Viss ir Viens.
Kā augšā, tā apakšā. Kā uz Zemes, tā Debesīs.
Kā tagadnē, tā pagātnē. Kā dienā, tā naktī.
Kā mirklī, tā mūžībā.
Mūžības bezrobežibas elpa mani savieno ar lielo Kosmosa telpu.
Es apzinos savas Gaismas bezgalību.
Tā nekad nebeigsies, jo ir it visā.
Tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Mana esība pieņem Gaismas pilnību un tai pateicas.
To atceras katra šūna manī.
Tagad es atļauju sev visās dzīvēs, visos laikos un Visumos
Gaismā Augšāmcelties.
Tas notiek arī katrā manā šūnā un molekulā.
Es atļauju sev savienoties ar Gaismas Avotu sevī.
kas ir vienots ar Lielo Avotu.
Tā es pati sevi radu atkal un atkal no jauna.
Mana Gaisma manī Augšāmceļas
un savienojas ar zināšanām
par Esību Pilnībā un Vienotībā.
Tas notiek vienlaicīgi Tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Es zinu. Es esmu.
Es atceros savu Gaismu tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Es atceros savu Mīlestību tagadnē, pagātnē un nākotnē.
Es radu sevi no Lielā Avota sevī.
Es dzimstu Mīlestībai.
Es esmu Gaisma Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē.
Es esmu Mīlestība Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē.
 
ES ESMU.
 
20.05.2016. Dieviešu aplī kopā ar Lielo Māti.

Tava mīlošā Gaismas sirds

Kad Tu atver acis,
sajūtot saules gaismas pieskārienu saviem plakstiem,
pamostas arī tava mīlošā Gaismas sirds.
Atļauj tai ievilkt elpu un satikties ar šo dienu.
Katrs mirklis spēj ienest ko jaunu tavā esībā,
ja Tu uzticies un spēj ļauties Gaismas straumei,
kas nes tevi uz priekšu.
Arvien tālāk. Dziļāk. Patiesāk.
Atļauj sev mainīties.
Nav neviena, kas spēs to izdarīt tavā vietā.
Tikai Tu un tava mīlošā Gaismas sirds.
Uzticies tai un droši virzies uz priekšu.
Pārvarot pretestību sevī, Tu dod sev jaunu iespēju.
Tu atgriez sev savu cerību.
Tu pamodini sevī drosmi.
Tu atdod patiesību savām acīm. 
Tava mīlošā Gaismas sirds lūdz tai sekot
un būt un dzīvot.
Atļauj sev prieku katru mirkli.
Atļauj sev to!
Jo katrs mirklis patiesi ir prieka vērts.
Tu esi dzīvs, Tu elpo, Tu esi!
Tas ir tik daudz.
Pateicies visam, kas Tev ir šobrīd.
Jo tik daudziem tā nav,
kas Tev liekas tik pašsaprotams.
Par šo dienu pateicies,
par maizes riecienu un par uguni pavardā.
Pateicies par draugiem
un par ne draugiem visvairāk pateicies,
jo viņi māca Tev mīlestību.
Tava mīlošā Gaismas sirds zin to visu.
Uzticies! Staro! Mīli! Esi !
Nav lielāka spēka par tevi pašu.
Tikai Tu vari to paveikt.
Izdari to priekš sevis!
Un savas mīlošās Gaismas sirds!
 
Klātesot Marijai Magdalēnai

Priekš sevis to paveic

Paveic šodien vairāk laba nekā vakar.
Priekš sevis to izdari.
Nestāvi uz vietas tajā,
ko esi sasniedzis, mans draugs.
Nedomā, ka tas ir viss, ko vari paveikt.
Tava pašradītā pašapmierinātības čaula
var būt ierobežojoša un arī iznīcinoša.
Tā mazina tevi un nogriež spārnus.
Ielaid sevī svaigu gaisu un lauzies ārā.
Nomet vecās drēbes
un traucies uz Gaismu,
ko Tu modini pats sevī.
Vecā čaula var ievainot tavu ķermeni,
bet  neapstājies, uzticies un pārvari šķēršļus
kas ir tavā Ceļā.
Lai rētas sāp,
tās ir bijušas vajadzīgas Tev,
lai Tu pamostos
un ievilktu malku brīvības savās krūtīs.
Gaisma dziedina tevi, mans draugs.
Tagad tu vari ieritināties tajā,
ļaudams, lai siltie saules glāsti
mierina tavas rētas.
Tās uzzied kā sārti ziedi,
kuras tu noliec pats pie savām kājām,
godinādams savas izvēles,
sāpes, prieku  un Ceļu.
Izdari šodien vairāk laba, nekā vakar.
Priekš sevis to paveic.
Klusi, nevienam nezinot.
Tikai tu un tava sirds izvēle.
 
Izdari šodien.
Rīt jau ir cita diena.
 
Klātesot Kristum