Skaidrām domām carstrāvotā tagadnē
es vēršos pie Tevis, Augstākais,
lai atmodinātu sevī to daļu,
kas ir gatava Jaunam Laikmetam.
Es zinu, ka Gaisma manī,
kas arī ir patiesais es,
arvien vairāk atdzīvojas
un ar pateicību piedzīvo
šo Augšāmcelšanās pieredzi.
Mani iekšējie ūdeņi piepildās
ar kristāltīrām dievišķām vibrācijām.
Tie plūst pa manu ķermeni kā upe,
kura ir atradusi savu
patieso gultni un virzienu.
Jauno ūdens enerģiju jauda ir tik liela,
ka tā var aizskalot un transformēt šķēršļus,
kas līdz šim ir traucējuši man
ar dievišķajiem ūdeņiem piepildīt sevi.
Šie ūdeņi attīra manu dvēseli.
Es lieku to Gaismas strautā
un mazgāju vēl un vēl
līdz jūtu, ka aiziet senās sāpīgās pieredzes,
un dvēsele savā spožumā atgriežas.
Es lūdzu dievišķajiem ūdeņiem
attīrīt manu sirdi.
Kārta pa kārtai tiek atbrīvota
līdz es varu piekļūt tai savas sirds vietai,
kurā esi Tu, Augstākais!
Es paeju vēl solīti pretī,
lai Tevi satiktu tik, cik šobrīd to spēju.
Šis solis man prasa pārvarēt enerģiju,
ar ko esmu sevi no Tevis atdalījusi.
Manu iekšējo ūdeņu spēcīgā plūsma
un dvēseles gaišais starojums
dod spēku to paveikt.
Sperot šo soli,
es savienojos ar Augstāko Gaismas vibrāciju,
kāda man ir harmoniska.
Es ieelpoju to ar pilnu krūti,
savienojot sevi ar visām
tām Gaismas pieredzēm,
kas ir nozīmīgas man šobrīd.
Mans fiziskais ķermenis un smalkie ķermeņi
ir dievišķo Gaismas ūdeņu piepildīti.
Tas ir mans apzinātais solis Jaunajā pasaulē,
esot Augstākās Gaismas enerģijas caurstrāvotai.
Es to paveicu.
Es esmu.
Pateicībā Augstākai Gaismai un dievišķajiem ūdeņiem.
No Marija Magdalēnas
Pierakstīja Maija Kadiķe
