Dievs, māci man skaistajā būt.
Ja slikti vārdi uz lūpām man ir,
ja domas ir tumšas un neskaidras,
tad noņem tās ar savu pieskārienu
un mīlestības skūpstu.
Tīri mani no iekšpuses, Dievs.
Lai nāk tie melnumi ārā.
Lai vairs neslēpjos
aiz stūriem un līkumiem.
Lai ne aiz citu mugurām stāvu,
bet es priekšā izeju.
Lēni, stalti un skaisti.
Man nav vairs jāslēpjas
ne no sevis, ne citiem,
jo tu, Dievs, esi mani
līdz pamatiem tīrījis.
Tagad es no jauna savu dzīvi ceļu,
kā akmeni pie akmeņa liekot.
Katru dienu es noglāstu
un ielieku tur,
kur tai ir jābūt.
Tā tu man par Skaisto māci.
Katrs smilšu grauds,
kas caur plaukstām plūst,
ir kā Tava seja, Dievs.
Es lēnām acis paceļu,
un Tu sniedz man pretī Skaisto.
Tik ilgi mana dvēsele
pēc tā ir tiekusies.
Dzīve, cik tu esi skaista!
Nav nekā ārpus Skaistā.
Es redzu Skaisto katrā dvēselē
un dabas izpausmā.
Jo esmu Tevis radītā pasaulē,
Dievs!
Tā ir tik skaista.
Maija Kadiķe